Rīgas centra izveide attīstījās 18.gs. vidū, kad Rīgā uzplauka tirdzniecība, rūpniecība un saimnieciskā darbība. Pilsētas kanāls ar tā apzaļumotajiem krastiem ir galvenā šķirtne starp Rīgas centru un Vecpilsētu.
Rīgas centrā vērojami dažādu gadsimtu un arhitektūras stilu paraugi. Latvijas Nacionālā opera, Latvijas Universitātes galvenā ēka, Latvijas Mākslas akadēmija, Nacionālais teātris, Dailes teātris, Brīvības pieminekļa ansamblis, Rīgas Latviešu biedrības nams, Rīgas cirks un virkne citu būvju ir izcili arhitektūras paraugi un laikmeta nacionālo ideju iemiesotāji. Kā īpaša arhitektūras iezīme ir jūgendstila apbūves intensitāte Rīgas centrā, ar ko Rīga kļuvusi pazīstama visā Eiropā. Rīgas centram raksturīgas plašas zaļās zonas un parki – kanālmalas apstādījumi, Vērmanes dārzs, Esplanāde, Kronvalda parks.
Daļa no pilsētas centra ir iekļauta UNESCO pasaules kultūrvēsturiskā mantojuma sarakstā.
Brīvības piemineklis
Brīvības bulvāris
Latviešu tautas valstiskuma, vienotības un brīvības simbols, kas uzcelts par tautas saziedotiem līdzekļiem. Piemineklis celts pēc tēlnieka K.Zāles un arhitekta E. Štālberga projekta. Brīvības piemineklis svinīgi atklāts 1935.gada 18.novembrī.
42 m augsto pieminekli vainago bronzā kaldinātais Brīvības tēls. Pieminekļa centrālajā daļā veltījuma vārdi Tēvzemei un brīvībai, kuru autors ir rakstnieks Kārlis Skalbe.
Informācijas avotu saraksts:
Rīgas pilsētas novadpētniecība
Rīga latviešu daiļliteratūrā
http://www.liveriga.com/lv/3231-brivibas-piemineklis
http://www.citariga.lv/lat/rigas-apskates-vietas/rigas-centrs/brivibas-piemineklis/
Laima
Sporta iela 2
A/s “Laima” ir lielākais saldumu ražošanas koncerns Baltijā, kas izvērsis eksportu vairāk nekā 25 pasaules valstīs. Uzņēmums ir viens no retajiem Baltijā, kas veic pilna cikla klasisko šokolādes ražošanu – no kakao pupiņas līdz gatavai šokolādei.
1870.gadā Teodors Rigerts nodibināja šokolādes fabriku, kuru nosauca savā vārdā. 1925.gadā uzņēmums pārtapa par akciju sabiedrību “Laima”.
“Laima” ir Latvijas saldumu leģenda, kas savieno vēsturisko mantojumu ar mūsdienu inovācijām.
Informācijas avotu saraksts:
Rīgas pilsētas novadpētniecība
www.laima.lv
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13
Latvijas Mākslas akadēmija dibināta 1919.gada 20.augustā, tās dibinātājs ir viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem gleznotājiem Vilhelms Purvītis. 1921.gada 12.oktobrī uzsākts studiju darbs 7 meistardarbnīcās.
Latvijas Mākslas akadēmija atrodas vienā no Rīgas 20.gadsimta sākuma arhitektūras pieminekļiem – neogotiskajā Biržas komercskolas ēkā, kuras projekta autors ir arhtiekts V.L.Bokslafs. Ēkas iekšējā un ārējā apdarē izmantoti augstvērtīgi vietējie un importētie materiāli. Vairākos iekštelpu apdares gleznojumos un vitrāžas izmantoti jūgendstila motīvi.
Gan Otrā pasaules kara notikumu laikā, gan padomju varas gados augstskola saglabāja savu darbību. Šodien Mākslas akadēmija ir augstākās izglītības, zinātniskās pētniecības, mākslas, jaunrades un kultūras augstskola, kas piedāvā studijas piecās nodaļās 14 dažādās apakšnozarēs.
Informācijas avotu saraksts:
Rīgas pilsētas novadpētniecība
Rīga latviešu daiļliteratūrā
http://www.lma.lv
Latvijas Nacionālā opera
Aspazijas bulvāris 3
Rīgas Pilsētas Pirmā jeb Vācu teātra projektu konkursā uzvar Pēterburgas arhitekts Ludvigs Bonštets. Pēc viņa projekta 1860.gadā tiek uzsākta Jaunās ēkas celtniecība, to atklāj 1863.gadā. 1919.gadā pilsētas teātra ēka pāriet Latviešu operas trupas rīcībā un gada nogalē teātris iegūst Latvijas Nacionālās operas nosaukumu. 1995.gadā tiek pabeigta apjomīga teātra rekonstrukcija. 2001.gadā tiek pabeigta piebūvju kompleksa celtniecība tehniskajam un radošajam personālam, kā arī Jaunā zāle.
Informācijas avotu saraksts:
Rīgas pilsētas novadpētniecība
Rīga latviešu daiļliteratūrā
www.opera.lv
Latvijas Nacionālais teātris
Kronvalda bulvāris 2
Otrā pilsētas teātra ēkas būvniecība uzsākta 1899.gadā pēc latviešu arhitekta A.Reinberga projekta. Teātra ēka atklāta 1902.gada 14.septembrī. Sākumā tajā darbojās Strādnieku teātris, bet kopš 1919.gada 30.novembra – Latvijas Nacionālais teātris. Laikā no 2002.gada līdz 2004.gadam tika veikta teātra ēkas renovācija, uzbūvēta piebūve un modernizēta skatuve.
Nacionālā teātra šodienas darbību raksturo pastiprināti pievērsta uzmanība nacionālajai dramaturģijai.
Informācijas avotu saraksts:
Rīgas pilsētas novadpētniecība
Rīga latviešu daiļliteratūrā
www.teatris.lv
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19
1919.gada 28.septembrī bijušā Rīgas Politehniskā institūta ēkā Raiņa bulvārī 19 svinīgi tiek atklāta Latvijas Augstskola. Pēc Satversmes izstrādāšanas tika pieņemts nosaukums Latvijas Universitāte. Jaunā augstākā mācību iestāde kļūst par vienu no būtiskākajiem latviešu tautas brīvības un neatkarības manifestiem. Līdz mūsdienām Latvijas Universitāte joprojām ir saglabājusi savu galveno uzdevumu – būt par Latvijas intelektuālās dzīves centru.
Tās struktūru veido 13 fakultātes un 7 zinātniskie institūti, Akadēmiskais apgāds, Botāniskais dārzs u.c. institūcijas.
Informācijas avotu saraksts:
Rīgas pilsētas novadpētniecība
Rīga latviešu daiļliteratūrā
www.lu.lv
Miera iela
Miera iela atrodas gan Centra, gan Brasas apkaimē, tā sākas pie Brīvības ielas un beidzas pie Brasas tilta. Virzienā no Brīvības ielas Miera ielā izveidojies radošais kvartāls, saukts par Miera ielas republiku, kuru veido kafejnīcas, veikaliņi, darbnīcas un citas radošas iniciatīvas. Entuziasma pilni cilvēki mainījuši šī kvartāla seju, kas to atšķir no citām centra ielām. Miera ielā atrodas arī otrs radošais kvartāls – Tabakas fabrika un lielākais saldumu ražotājs „Laima”.
Informācijas avotu saraksts:
Rīgas pilsētas novadpētniecība
www.mieriela.lv
Rīgas Centrālā bibliotēka
Brīvības iela 49/53
Rīgas Centrālā bibliotēka ir viena no vecākajām publiskajām bibliotēkām Latvijā. 1906.gada 10.oktobrī Akas ielā 6 durvis vēra 1.publiskā lasītava un bibliotēka. Par pirmo bibliotēkas vadītāju kļūst rakstnieks Apsīšu Jēkabs jeb īstajā vārdā Jānis Jaunzems.
Šobrīd Rīgas Centrālās bibliotēkas struktūrā ir Centrālā bibliotēka un 26 filiālbibliotēkas dažādās Rīgas apkaimēs, kā arī 3 ārējie apkalpošanas punkti. Tā ir Rīgas pilsētas pašvaldības iestāde, kas atrodas Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pakļautībā.
Informācijas avotu saraksts:
Rīgas pilsētas novadpētniecība
www.rcb.lv
Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija
Stacijas laukums 2
Rīgas dzelzceļa stacijas celtniecība sākās 1858.gada 20.oktobrī un tika pabeigta 1860.gadā. Turpmākajos laika periodos ir notikušas vairākas stacijas ēkas pārbūves un paplašināšanas. Tagadējā dzelzceļa stacija tika atklāta 1960.gada 20.jūlijā. 2000.-2004.gadā tika veikti rekonstrukcijas darbi un tai piebūvēts tirdzniecības centrs “Origo”, atjaunots stacijas pulkstenis.
Informācijas avotu saraksts:
Rīgas pilsētas novadpētniecība
Rīgas cirks
Merķeļa iela 4
Arhitekts Jānis Fridrihs Baumanis un komersants Alberts Salamonskis kopīgo ideju par Cirka ēkas nepieciešamību Rīgā realizēja gada laikā. 1888.gada 29.decembrī notika Rīgas cirka atklāšanas izrāde. Rīgas cirka ēka ir viena no vecākajām Eiropā.
Ēka veidota oriģināli un droši – kupola velvju konstrukcijas, kā arī skatītāju zāles balsti ir taisīti no dzelzceļa sliedēm. 2003.gadā Rīgas cirka ēka tiek piešķirts valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss.
Rīgas cirkā izrādes notiek visu gadu, taču tradicionāli nozīmīgākā ir tieši ziemas sezona, kura sākas septembrī un ilgst līdz maijam. Šajā laikā izrādes tiek rīkotas regulāri katru nedēļas nogali. Izrādēs piedalās viesmākslinieki no dažādām valstīm, kā arī mūsu pašu Latvijas mākslinieki.
Informācijas avotu saraksts:
Rīgas pilsētas novadpētniecība
Rīga latviešu daiļliteratūrā
www.cirks.lv
Vidzemes tirgus
Brīvības iela 90
Vidzemes jeb Matīsa tirgus pirmsākumi meklējami 1876.gadā. Tas bija otrais lielākais pārtikas preču tirgus tūlīt aiz Daugavmalas tirgus. Vidzemes tirgus izveidojās pie artēziskās akas jeb Lielā pumpja – tagadējās Jaunās Ģertrūdes baznīcas vietā. 1902.gada oktobra vidū tirgus tika pārcelts uz jaunām telpām – diviem paviljoniem un pārvaldes ēku Brīvības un Matīsa ielas stūrī, kur mitinās līdz pat šodienai. Tirgus ēkas celtas eklektisma stilā ar metāla formu pārsegumiem – pēc arhitekta Reinholda Šmēlinga projekta.
Informācijas avotu saraksts:
Rīgas pilsētas novadpētniecība
http://www.rct.lv/lv/vidzemes-tirgus/
