Saruna ar RCB Ziemeļblāzmas filiālbibliotēkas galveno bibliotekāri KRISTĪNI BONDARI.
RCB Ziemeļblāzmas filiālbibliotēka ir vecāka par Latvijas valsti, jo dibināta 1911.gada 27.jūlijā. Tā ir viena no 789 Latvijas publiskajām bibliotēkām, un tā piedalās Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības Latvijas simtgadei veltītajā projektā „Bibliotēkas, kas palīdzēja izaugt Latvijai”.
Divas dienas pēc bibliotēkas 107.dzimšanas dienas, 2018.gada 29.jūlijā, Ziemeļblāzmas pilī tiekamies sarunai ar RCB Ziemeļblāzmas filiālbibliotēkas galveno bibliotekāri – novadpētnieci Kristīni Bondari.
Ar ko šīs bibliotēkas vēsture ir tik īpaša Latvijas valstij?
Manuprāt šīs bibliotēkas vēsture jau ir īpaša ar to, ka tā dibināta manā dzimtajā Vecmīlgrāvī. Bibliotēku 1911.gada 27.jūlijā dibinājusi sabiedriska organizācija – Vecmīlgrāvja Bezalkohola biedrība „Ziemeļblāzma”. 1911.gada vasarā tika saņemta Vidzemes gubernatora atļauja Bezalkohola biedrības telpās atvērt publisko bibliotēku. Par bibliotekāru kļuva jaunais dzejnieks Leons Paegle.
Ziemeļblāzmas bibliotēkai – 85. No kreisās: Mārīte Pļaviņa, Māra Grigorevska, Marta Kirle, Kristīne Bondare
Bibliotēka atrodas ne parastā, bet īpašā pilī, kas tika celta ar mērķi veidot apkaimes iedzīvotājiem pilnvērtīgu kultūras un sabiedrisko dzīvi. Šī vieta kļuva par vienu no nozīmīgākajiem kultūras un izglītības centriem ne tikai Rīgā, bet arī visā Latvijā.
Vēl ir kas kopīgs Rīgas Centrālās bibliotēkas un RCB Ziemeļblāzmas filiālbibliotēkas vairāk nekā simts gadu ilgajā darbības laikā – tās abas ir vecākas par Latvijas valsti un piedzīvojušas četras pastāvošās valsts iekārtas.
Esmu lepna, ka mūsu bibliotēka ir viena no 12 Latvijas bibliotēkām un vienīgā no Rīgas bibliotēkām, kura ir atbildusi visiem nosacījumiem un piedalās LNB Atbalsta biedrības projektā „Bibliotēkas, kas palīdzēja izaugt Latvijai”.
Ko jums deva dalība šinī projektā?
Dalība projektā man un bibliotēkai deva jaunu un daudz plašāku sadarbības pieredzi. Strādājām kopā ne tikai ar mūsu RCB, bet arī ar citu bibliotēku kolēģiem, sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem. Tā bija iespēja iepazīstināt vēl plašāku sabiedrību ar mūsu bibliotēkas vēsturi un uzsvērt tās nozīmi jau no bibliotēkas darbības pirmsākumiem. Projekta rezultātā tapa Latvijas simtgadei veltīta ceļojošā izstāde „Bibliotēkas, kas palīdzēja izaugt Latvijai”un izstādes katalogs. Izstādi atklāja 2018.gada 6.februārī kultūras pilī „Ziemeļblāzma”. Tagad tā jau ir devusies apceļot Latviju.
Pirms 12 gadiem intervēju toreizējo RCB Ziemeļblāzmas filiālbibliotēkas vadītāju novadpētnieci Mārīti Astrīdi Pļaviņu. Mārītes vairs nav, bet man atmiņā palikuši viņas teiktie vārdi: „Strādāt Ziemeļblāzmas bibliotēkā ir ne tikai darbs, bet arī dzīvesveids.” Kādu Jūs atceraties Mārīti un kā vērtējat viņas veikumu novadpētniecībā?
Ziemeļblāzmas filiālbibliotēkas darbinieces atjaunotajos Bērnu svētkos Ziemeļblāzmas parkā
Kopš Mārītes aiziešanas mūžībā šogad novembrī paies jau seši gadi, bet viņa manā un kolēģu atmiņā palikusi kā darbīga, azartiska, sava darba fanāte, bagāta ar radošām idejām dažādās jomās. It īpaši novadpētniecībā. Jau pirms Trešās atmodas bibliotēkā sākām pieņemt dāvinājumus no vecākās paaudzes vecmīlgrāviešiem – bijušajiem un esošajiem, dažādus ar Vecmīlgrāvja vēsturi saistītus materiālus – atmiņu pierakstus, fotogrāfijas, grāmatas, piemiņas lietas, rakstus no periodikas, grāmatām un citus materiālus. Šos dokumentus Mārīte sāka un tagad es turpinu apkopot novadpētniecības krājumā, novadpētniecības mapēs.
Pirms 15 gadiem tika realizēti divi RCB projekti „Ziemeļblāzmas arhitektūras kompleksa vēsturisko materiālu un kultūras darbinieku foto galerija” un „Rīga – arhitektūras pieminekļa vēstures skatījumā ” (1927.-1940.)”. RCB Ziemeļblāzmas filiālbibliotēka regulāri papildina RCB Novadpētniecības datubāzi ar informāciju par novada pagātni un tagadni: Vecmīlgrāvja, tā Bezalkohola biedrības „Ziemeļblāzma” dibināšanu, darbību, uzņēmumu, skolu u.c. iestāžu darbību, kultūras un sabiedrības darbiniekiem, kuriem ir bijusi vai ir saistība ar mūsu novadu.
Vai jūsu dzimtas saknes saistās ar šo pusi?
„Mans pirmais grāmatu apskats”
Manas dzimtas saknes ir saistītas ar Vecmīlgrāvi sākot no 18.gadsimta. Tādas ziņas smēlāmies Baltās baznīcas draudzes grāmatās. Mana vecvectēva Jāņa Birzes skolotājs bija rakstnieks Andrejs Upīts, kurš strādāja Mangaļu pagastskolā (Trīsciemā). Mana vecvecmamma Anna Amālija 20.gadsimta sākumā strādāja bērnudārzā „Zaļā skola”, kuru dibināja un vadīja Marta Rinka. Mana vecvecmamma bērnudārza bērniem gatavoja ēdienu.
Mūsu dzimtas vīrieši vairākās paaudzēs bija jūrnieki, ostas strādnieki un Cīzes dibinātās „Rīgas kuģu remontu rūpnīcas” darbinieki.
Kāpēc jūs izvēlējāties bibliotekāra profesiju?
Foto kādam laikrakstam – Kristīne kopā ar brāli Mārtiņu, vectēvu Kārli Birzi un māsīcu Daci
Mūsu dzimtā vairākās paaudzēs bija un ir lieli grāmatu lasītāji. Mani vecvecāki izveidoja plašu un vispusīgu mājas bibliotēku. Viņiem šķita pašsaprotami pēc iespējas iegādāties visas interesējošās grāmatas un periodiku.Tāpat rīkojās mani vecāki un arī es. Mans vectēvs Kārlis Birze 20.gadsimta 20.-30.gados vasaras mēnešos „Ziemeļblāzmas” bibliotēkā bija iesaistījies brīvprātīgajos izpalīgos. Tā kā es tikai turpinu ģimenes tradīciju. Šī gada 5.septembrī apritēs 32 gadi kopš sāku strādāt RCB Ziemeļblāzmas filiālbibliotēkā. Te ir mana pirmā un vienīgā darba vieta.
2013.gada maijā, pēc Rīgas pašvaldības finansētas vērienīgas pils rekonstrukcijas, Ziemeļblāzmas pils atdzima visā tās krāšņumā. Arī bibliotēka tajā ieguva jaunas telpas. Kā jūs raksturotu bibliotēkas darba apstākļus pirms un pēc pils rekonstrukcijas?
Arī pils ir vecāka par Latvijas valsti. No 1910. līdz 1913.gadam Augusts Dombrovskis piedalījās kultūras pils „Ziemeļblāzma”projekta izstrādāšanā un finansēšanā. Šinī projektā tika paredzēta vieta bibliotēkai. Pils atklāšanas ceremonija notika 1913.gada 1.septembrī. Bibliotēka pilī ir piedzīvojusi dažādus laikus. No 1987. līdz 1991.gadam darba apstākļi bija labi – pils griesti, logi vēl bija pilnīgā kārtībā, ziemā darbojās apkure, bet, līdz ar taupības laiku iestāšanos, ēkai apkuri pieslēdza aizvien vēlāk un vēlāk, līdz apkures sezonas sākumu uztvērām kā „Ziemassvētku dāvanu”.Vienu gadu pils jumta atbrīvošanai no sniega un ledus tika nolīgti alpīnisti, kuri jumtu ne vien notīrīja, bet arī pārvērta „sietā”. Bibliotēkā sākās ikgadējie „plūdi”, jo tā atradās ēkas pēdējā stāvā. Tas turpinājās līdz pat 2011.gada pavasarim, kad pili slēdza remontam un mēs pārcēlāmies uz SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” Vecmīlgrāvja iecirkņa telpām. 2013.gada maijā atgriezāmies rekonstruētās kultūras pils „Ziemeļblāzma” gaišajās un mājīgajās telpās un tuvāk apmeklētājiem – ēkas pirmajā stāvā.
2002.gadā Latvijas Universitātes diplomu Kristīnei pasniedz Baiba Sporāne
Vai bibliotēkas apmeklētāju skaits un apmeklējumu biežums pēc pils rekonstrukcijas ir pieaudzis?
Jā, ir. Mūsdienās, kad pensijas un algas lielākoties ir mazas , bet viss, arī grāmatas un periodika, ir kļuvis dārgāks, cilvēki aizvien biežāk nāk uz bibliotēku. Bibliotēkas apmeklētājiem patīk uzturēties bibliotēkas mājīgajās telpās.
Vai bibliotēkas novadpētniecības krājums tiek aktīvi izmantots?
Jā, mūsu bibliotēkas novadpētniecības krājums tiek aktīvi izmantots. Par tajā esošajiem materiāliem – fotogrāfijām, atmiņu pierakstiem, dažādām publikācijām un citiem materiāliem interesējas un tos izmanto skolēni, studenti, pētnieki, cilvēki, kas veido savus dzimtas kokus, grib uzzināt ko vairāk par saviem senčiem un ģimenes locekļiem.
Mūsu bibliotēkas novadpētniecības krājums ir bijis nepieciešams un noderējis vairāku grāmatu tapšanā. Piemēram, izdevniecības „Latvijas Mediji” redaktore Jūlija Dibovska lūdza fotogrāfijas grāmatai „100 vēstures notikumi Latvijā” un bijušais Latvijas Televīzijas žurnālists Aivars Berķis izmantoja dažas novadpētniecības krājuma fotogrāfijas par kokrūpnieku un mecenātu Augustu Dombrovski un Vecmīlgrāvi, jo viņa topošās grāmatas tēma ir finiera un koka saplākšņa vēsture Latvijā un pasaulē.
Vai un kā apkaimes iedzīvotāji iesaistās novada izpētē un dalās ar savākto informāciju ar bibliotēku?
Jā, apkaimes iedzīvotāji iesaistās sava novada vēstures izpētē, piemēram, vēsturnieks un vecmīlgrāvietis Guntis Vāveris, izmantojot gan mūsu novadpētniecības krājumu, gan citu bibliotēku un arhīvu krājumus, savas ģimenes arhīvu, ir sarakstījis un publicējis vairākus pētījumus. Šīs publikācijas viņš ir dāvājis arī mūsu bibliotēkai. Savulaik pētnieks un rakstnieks Andrejs Grāpis, kas ir dzimis vecmīlgrāvietis, izmantojot arī mūsu bibliotēkas novadpētniecības krājumu, ir sarakstījis grāmatu „Augusts Dombrovskis. Mūžs un devums”. Bibliotēkas apkaimes izpētē sadarbojamies ar Vecmīlgrāvja Attīstības biedrību.
2017.gadā RCB Ziemeļblāzmas filiālbibliotēka piedalījās RCB projektā “Mans stāsts par Rīgu”. Šajā projektā brīvprātīgie uzklausīja un ierakstīja atmiņas un piedzīvojumu stāstus par Rīgu un savu dzīvi tajā. Šie stāsti tagad ierakstu veidā pieejami RCB mājaslapā sadaļā „Mans stāsts par Rīgu” un ir dzīvs un nozīmīgs mutvārdu vēstures mantojums.
Kādi ir Jūsu plāni un ieceres tuvākajā un tālākajā nākotnē bibliotēkas novadpētniecības darba attīstībā?
Dziesmu un deju svētki, 1990.gadi
Turpināšu bibliotēkas novadpētniecības darbu, sadarbību ar Vecmīlgrāvja Attīstības biedrību, Kultūras pili „Ziemeļblāzma”, vietējiem iedzīvotājiem.
Kādi ir Jūsu hobiji?
Dzīves moto?
Viss, kas notiek, notiek uz labu.
Ar Kristīni Bondari sarunājās RCB Bibliotēku dienesta galvenā eksperte bibliotēku jomā Inta Sallinene.
Foto no Kristīnes Bondares personīgā arhīva.
