6. februārī plkst.17.00 Rīgas Centrālajā bibliotēkā (Brīvības ielā 49/53, 2. stāvā) esiet laipni aicināti doties ceļojumā pa dzejnieka Jura Kunnosa attēloto Rīgu dzejas uzvedumā „Dzied sirds un spēlē visa Rīga”.
Dzejas uzvedumā dzirdēsiet Jura Kunnosa dzejoļu fragmentus, kuros būs saklausāmi Rīgas ielu, namu, parku, kalnu, ezeru un salu nosaukumi. Pasākuma audiovizuālais formāts ļaus iztēlē apceļot Rīgu no Vecrīgas šaurajām ieliņām līdz Juglas plašajiem ezeriem, no Bastejkalna līdz Dzegužkalnam, no Iļģuciema līdz Sarkandaugavai, no Zaķusalas, Kundziņsalas un Ķīpsalas līdz pat 10. tramvaja galapunktam Bišumuižā.
Dzejnieks Juris Kunnoss (1948–1999) pagājušā gada nogalē būtu svinējis savu 70. jubileju, bet šogad būs pagājuši jau 20 gadi kopš viņa nāves. Juris Kunnoss ir, iespējams, viens no nenovērtētākajiem latviešu dzejniekiem, kas gan savas dzīves laikā, gan arī pēc tam nav izpelnījušies pietiekami lielu sabiedrības uzmanību un atzinību. Kunnosa devums latviešu dzejā ir unikāls un augstvērtīgs. No 1975. līdz 1999. gadam Juris Kunnoss strādājis Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā par zinātnisko līdzstrādnieku, un viņa muzejā gūto pieredzi un zināšanas var just arī dzejā, kuras bagātīgajā leksikā ir ne mazums vecvārdu, apvidvārdu un arī etnogrāfismu. Kunnoss lietojis arī vairākus pseidonīmus Juris Benedikts Lox, Alexandrs Krems un Džonijs Ikss, tādējādi iezīmējot tik dažādās tēmas, kas ietvertas viņa dzejā, kā arī akcentējot savu „rokrakstu” un atšķirības zīmi – dzejas pierakstā lietotos burtus „x”. Juris Kunnoss ir arī Aleksandra Čaka dzejas tradīciju turpinātājs, jo tāpat kā Čaks ir īsts Rīgas dzejnieks, kurš savā dzejā detalizēti un aizraujoši raksturojis Rīgas pilsētvidi gan tā brīža laikā, gan vēsturiskajā skatījumā.
Dzejas uzvedumā „Dzied sirds un spēlē visa Rīga” piedalīsies drāmas kopa „Saulespuķe” (aktrises – Daina Kuple, Ineta Lielturka, Lilita Miķelsone, Maruta Augule, Ņina Žukova, Renāte Šidlovska), režisore Gunta Lipora, scenārija autore Renāte Šidlovska. Laipni aicināts ikviens interesents, bet jo īpaši Jura Kunnosa dzejas cienītāji un Rīgas novadpētnieki.
Izdoti dzejoļu krājumi „Drellis” (1981), „Pieci septiņi” (1987), „Slengs pilsētas ielās” (1991), „Ar jaunu mirdzumu acīs” (1999), Kunnosa dzejoļu izlase „Kontrabanda” krievu valodā (2000, ar dzejoļu pirmpublicējumiem latviešu valodā). Kopš 1995. gada tapušie dzejoļi apkopoti krājumā „Juris Kunnoss. Dzejoļi 1995–1999 un par Juri Kunnosu” (2007). 2008. gadā Amandas Aizpurietes un Sergeja Moreino sastādījumā iznākusi bilingvāla dzejas izlase latviešu un krievu valodā „Jura Kunnosa X”.
