13.februārī plkst.15.00 RCB Čiekurkalna filiālbibliotēka (Čiekurkalna 1.līnija 64) ielūdz uz kārtējo „Tējas pauzi bibliotēkā”, kurā Valentīndienas noskaņās viesosies rakstnieks Arnolds Auziņš un fotogrāfs Marģers Martinsons.
Marģers Martinsons dzimis Valkā. Beidzis Bulduru Dārzkopības tehnikumu kā dekoratīvais dārzkopis, vēlāk absolvējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultāti. Pirmās profesijas – agronoms izvēle un apguve nesniedza gandarījumu, tāpēc pievērsies žurnālistikai.
1962.gadā dibinājis fotoklubu Jelgavā, kurā apvienojās jelgavnieki un studenti. 1967.gadā bijis pirmais fotokluba „Rīga” algotais vadītājs. 1976.-1978.gadam strādājis Rīgas Kinostudijā par dokumentālo filmu redaktoru. 1981.gadā beidzis Maskavas Valsts kultūras institūtu kā kino-foto režisors. 1988.gadā uzņemts Latvijas Fotomākslas biedrībā, tagad Latvijas Fotomākslinieku savienība. Kopš 2008.gada februāra, kad tika dibināta Jūrmalas fotostudijas „Aspazija”, ir aktīvs tās biedrs.
1997.gadā nodibinājis vienīgo ģimenes bērnu grāmatu izdevniecību „Dižģimene”, kurā iesaistīti bērni, kas dzejo un raksta.
Marģers Martinsons vairākkārt saņēmis apbalvojumus kā fotogrāfs un dokumentālo filmu režisors.
Arnolds Auziņš dzimis Talsu rajona Dundagas pagastā. Mācījies Ģibzdes pamatskolā, vēlāk Dundagas vidusskolā. 1955. gadā absolvējis Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultāti. 1954.gadā sāk strādāt laikraksta „Pionieris” redakcijā. 1977.gadā pārgājis darbā žurnāla „Draugs” redakcijā par literārās nodaļas vadītāju. 1991.gadā aizgājis pensijā, lai nodotos tikai radošam darbam. Rakstnieku savienības un Žurnālistu savienības biedrs, kā arī darbojas Dramaturgu ģildē un Rīgas Latviešu biedrības literatūras sekcijā.
Pirmais dzejoļu krājums „Smaids” iznācis 1967.gadā. Darbojies dažādos žanros un rakstījis gan bērniem, gan pieaugušajiem. Lielu daļu no sava radošā mūža veltījis publicistikai, sarakstīdams piecas vēsturiska satura grāmatas. Neviens no mūsdienu latviešu rakstniekiem nav sacerējis tik daudz anekdošu – gan par politiķiem, gan par rakstniekiem, kas sakopotas 7 grāmatās. Vairāk nekā 300 dzejoļu izmantojuši daudzi komponisti – Elga Īgenberga, Raimonds Pauls, Aleksandrs Kublinskis, Romualds Kalsons, G.Freklenfelds, Vilnis Salaks u.c. Dzejoļi atdzejoti angļu, krievu, lietuviešu, gruzīnu, somu un bulgāru valodā.
Kontaktinformācija bibliotēkā: tālr.67368844, e-pasts: ciekurkalns@rcb.lv
