28. augustā Rīgas Centrālās bibliotēkas Pludmales lasītavā noritēja šīs vasaras noslēdzošais Kultūras trešdienu pasākums. Omulīgajā vasarīgajā vakarā ar saviem lasītājiem tikās rakstniece Linda Nemiera.
.
Lūgta sevi raksturot, Linda stāsta: „Es esmu rakstniece un cipargalva. Man nav laika dzīvot garlaicīgi. Ikdienā strādāju ar cipariem. Man mēdz jautāt, kā tas ir, kad apvienojas radošais un cipari. Domāju, ka bez cipariem nekāds radošums nesanāk. Cipari iemāca loģiski domāt. Grāmatai ir svarīgi, lai tā būtu loģiska, secīga un tai būtu struktūra. Tikko sākas mikslis, tā zūd ticamības moments.”
Ko lasītāji var gaidīt? „Pavisam drīz, rudenī, Kaķaču sērijā iznāks ceturtais romāns – „Kaķis otrpus ceļam”. Kopumā šajā sērijā būs pieci vēstījumi. Galvenajai varonei Leonīdai Fēliksai atkal nāksies pāriet ceļam gan fiziskā, gan garīgā ziņā, pieņemt dažādus lēmumus attiecībā uz savu dzīvi. Grāmatā būs viss tas, kas patīk šīs sērijas lasītājiem. Romānā ir ļoti daudz mīlestības. Ir pārdabiskais, kas patīk man un lasītājiem. Kaķaču sērija diezgan strauji tuvojas noslēgumam. Palikusi viena grāmata. Man viss ir saplānots, ir skaidrs, kas tur notiks. Sižets ir gatavs, tikai jāķeras klāt un jāraksta. Ja visi rakstīšanas pegazi sapulcēsies ap mani un bakstīs ar saviem ragiem, tad varbūt nākamā gada laikā es pabeigšu Kaķaču sēriju. Tie, kuri vēlās, lai darbs pie piektās grāmatas virzītos uz priekšu, droši sūtiet man dažādus teicienus, sakāmvārdus par kaķiem, jo tie parasti ir darbu nosaukumu atslēga. Man ir vairākas jaunu darbu idejiskās iestrādnes. Viena gaida jau vairāk nekā desmit gadu. Tas ir tumšs, šausmīgs stāsts par Rīgas raganām. Gaidāma arī otra bērnu grāmata. Tā jau ir uzrakstīta, izdevniecība ir apstiprinājusi, ka tiks izdota. Māksliniece būs mana draudzene Aija Vinkelmane- Dreiere, kura ilustrēja arī pirmo grāmatu mazajiem,” vēsta autore.
Ir rakstnieki, kurus jaunu darbu idejas un varoņi sameklē sapnī. Kā ir Lindai? „Sapņos neredzu, bet miegā es mēdzu izjust emocijas, pieredzēt situācijas, kuras pēcāk varu izmantot radošajos darbos. Visbiežāk tās ir neparastas un šausmīgas situācijas. Bieži ir gadījumi, kad, rakstot grāmatu, prātoju kāds būtu labākais situācijas risinājums. Tad dažkārt sapnī vai prātuļošana pusnomoda stāvoklī dod attiecīgo impulsu. Es neesmu no tiem rakstniekiem, kuri nosapņo romānu sižetus,” skaidro rakstniece.
Kāda ir autores un lasītāju mijiedarbība? „Saruna ar lasītāju ir ļoti svarīga. Ir ļoti patīkami saņemt pozitīvas atsauksmes un arī objektīva kritika noder. Lielākais kompliments autoram ir tas, ja lasītājs ir daiļdarbā iedziļinājies. Rakstniecība ir hobijs. Ar to īsti naudu nopelnīt nevar. Ja man būtu jāiztiek ar to, ko nopelnu ar grāmatām, man būtu zvērīga diēta. Tas būtu skarbi,” pauž Linda Nemiera.
Teksts: Evita Hofmane
Foto: Ilmārs Bite un Daina Ģeibaka
