Ārkārtas situācija… Pašizolācija… Publiskās bibliotēkas slēgtas…
2020. gads Imantas filiālbibliotēkā sākās, kā vienmēr, rosīgi un radoši. Pie periodikas plauktiem pulcējās seniori. Pie datoriem, skriešus pa kāpnēm, steidzās dažāda vecuma bibliotēkas apmeklētāji. Grupa pēc grupas ieradās tuvējo skolu skolēni un PII bērni uz ekskursijām un nodarbībām. Grāmatu cienītāji nāca, lai atrastu sev lasāmvielu vai piedalītos kādā pasākumā, CIGUN cienītāji steidzās uz nodarbībām, lai uzlabotu savu veselību. Nāca uz bibliotēku, lai satiktu savus domubiedrus, apskatītu mākslas izstādes. Un pēkšņi…
Jau vairākas nedēļas Imantas filiālbibliotēka nedzird bērnu čalas, nevar notikt arī Jauno lasītāju klubiņa tikšanās, tik ierastās nodarbības “Kāpēcīšiem”. Ar skumjām, pašas vien, bez apmeklētājiem, skatāmies uz tā arī atklāšanu nepiedzīvojušās Cimdu izstādes eksponātiem, kurus ar tādu rūpību un sirds siltumu mums sagādāja TLMS “Valdziņš”… Nez vai nebūs jautri, nu dīvaini noteikti, raudzīties uz rakstainajiem dūrainīšiem, kad kokiem jau plauks lapas un ievas ziedēs… bet, KĀPĒC GAN NE…?
Domājam par Aspazijas 155 jubileju, bet tagad jācer, ka par viņas skaistajiem, tēlainajiem dzejolīšiem varēsim ar skolēniem pārrunāt rudenī kopā ar Raiņa svinamo gadskārtu.
Un tomēr viņas dzimšanas dienā pārskatījām Imantas krājumā pieejamos šīs autores bērnu izdevumus, un jau domājam par radošiem, dzejiskiem uzdevumiem un kādu viktorīnu, kad atkal varēsim tikties.
Cītīgi gatavojāmies Bibliotēku nedēļai. Šogad LNB izsludināja ļoti apjomīgu bibliotēkas nedēļas tēmu “Bibliotēka iedvesmo”. Kā var iedvesmot bibliotēka? Protams, ka lasīt, domāt, radīt. Iecere bija iedvesmot mūsu lasītājus kopā ar klasiķiem un laikabiedriem.
Plānojām iepriecināt mazos “Kāpēcīšus” un skolēnus ar jaunām, interesantām tēmām. Diemžēl nebija lemts…
To, cik realitātē esam nepieciešami, liek saprast izmisušie zvani un jautājumi: “Bet kā es tagad izprintēšu?”, “Vai tiešām neviena bibliotēka nestrādās” ,“Skolā lika izlasīt, kur gan lai es citur dabonu to grāmatu?”, “Varbūt tomēr pa durvju šķirbu varu vienas grāmatas nodot un citas paņemt?!”,”Neviens nepamanīs, ja ielaidīsiet bibliotēkā”.
Patīkami dzirdēt, cik ļoti cilvēki gaida, kad varēs atnākt, kā ierasts, cik patiesībā vajadzīga ir tā ierastā grāmata, cik vajadzīgi esam mēs…
Paldies jums par to.
Mēs pēc lasītājiem skumstam
Lasītāji ilgojas pēc mums…
Zvana, raksta, bēdas sūdz,
Bibliotēku ātrāk atvērt lūdz! /Aija Šeicāne/
Ir tik patīkami parunāt ar mūsu lasītājiem arī pa telefonu, jo daži ir tā izolēti, ka viņiem vienkārši gribas izteikt un izstāstīt savu sāpi vai drusku padzīt kādu joku, un vienkārši parunāties, lai novērstu cilvēku domas.
Tikmēr bibliotekāres čakli strādā. Ikdienas darba dzīve visai rosīgi Imantas bibliotēkā turpinās arī bez klientu fiziskās klātbūtnes. Šis laiks ir kā ļoti ieilgusi Spodrības diena, kad beidzot izdarāms viss tas, kam pievērsties pienācīgi ikdienā neļauj lasītāju apkalpošana, liekot fiziski atrasties tieši nodaļā, un bibliotekārs nemitīgi domā, kā lai izplāno iekšējos darbus tā, lai neciestu lasītāju apkalpošana. Jo bibliotēka jau nav tikai publikai redzamie plaukti un datori.
Katrā bibliotēkā ir lērums iekšējo darbu, ko neredz neviens lasītājs. Ar entuziasmu metamies pucēt grāmatu plauktus. Ar putekļu lupatu rokā nu varējām ieņemt visnepieklājīgākās pozas, tai sk. tupus, rāpus un pusguļus. Katru grāmatu ir laiks apslaucīt, atjaunot uzlīmīti, saremontēt, aiznest uz krātuvi vai atnest no krātuves un sakārtot ideālā kārtībā.
Te nu jāsaka Vilhelma Buša vārdiem:
Pirmais nedarbs nu ir beigts,
Bet te otrs jau tiek steigts.
Varētu teikt, ka grāmatu krātuve ir īpaši populāra. Tur pazust un paveikt ikdienā iekrājušos darbiņus steidzas katra nodaļa. Tikai vietējās ģeogrāfijas dēļ vienlaicīgi tur var strādāt tikai vienas nodaļas darbinieki. Čaukst prese, kas tiek sieta makulatūras saiņos, ar būkšķi pārvietojas grāmatas, lai atjaunotu iepriekšējo kārtības sistēmu, ko ikdienas steigā nav viegli uzturēt. Krātuve prasa visnotaļ daudz laika un fiziska darba, un pamatīgu iedziļināšanos. Daiļliteratūras nodaļas dāmām tur visplašākais darba lauks. Atliek tikai skraidīt šurpu turpu ar grāmatu kaudzēm un slaucīt sviedrus.
Bērnu nodaļa un nozares beidzot var iekrauties ar plaukta indeksiem un autorzīmēm aplīmējamo grāmatu kaudzēs. Ikdienā šīs kaudzes nošķirtu bibliotekāru no lasītāja, kalpojot par traucējošu barjeru, bet tagad tās ir kā papildus aizsargmūris pret iespējami apkārt cirkulējošajiem vīrusiem.
Kamēr kolēģi veic darbus ar krājumu, pie tālruņa dežurē atbildīgais, kas pieņem zvanus no lietotājiem, sniedz informāciju par iespējām lasīt attālināti e-grāmatas un informē par citām pašreizējām iespējām.
Šis laiks ir izaicinājums mums visiem un iespēja papildināt ideju krātuvi, apgūt jaunas prasmes darba procesam. Varam netraucēti gatavoties pasākumiem un nodarbībām, kas gan jau kaut kad tomēr notiks.
Arī Novadpētniecības datu bāzes papildināšanai tiek pievērsta īpaša uzmanība. Var droši koncentrēties tikai uz to, meklēt informāciju un tematus jaunajiem digitālajiem ceļojumiem pa Pārdaugavu.
Vadītāja, pabeidzot visus darbus ar dokumentācijas mapēm, var netraucēti ķerties pie Slokas ielas vēstures izpētīšanas, iesaistot šajā procesā arī savus kolēģus. Pārskatīt un papildināt jau esošos digitālos ceļojumus ciklā “Pārdaugavas vēsture” un “Senā Rīga”. Papildināt Imantas un Kurzemes filiālbibliotēku vēsturi, ķerties pie jauniem projektiem un pārdomāt nākotnes plānus.
Bibliotēka strādā un nepacietīgi gaida, kad tas briesmīgais vīruss COVID-19 beigsies, un bibliotēka sagaidīs visus mūsu lasītājus.
Esiet vienmēr gaidīti bibliotēkā!
Visiem veselību un izturību!
RCB Imantas filiālbibliotēkas kolektīvs
