2021. gada Bibliotēku nedēļas ietvaros no 15. līdz 29. aprīlim Rīgas Centrālā bibliotēka ar izstādi “Izcili latviešu bibliotekāri, grāmatnieki, grāmatizdevēji – 2021.gada jubilāri” godināja tos latviešus, kuru devums latviešu kultūrā atstājis paliekošas pēdas, un atgādināja par viņu nopelniem grāmatniecības attīstībā gan Latvijā, gan ārpus tās robežām.
Tādi vārdi kā Emīlija Benjamiņa (140) – pirmā latviešu sieviete izdevēja; vēsturnieka Edgara Dunsdorfa sieva Lilija Dunsdorfa (115) – Melburnas latviešu biedrības bibliotēkas pārzine, kas rakstīja par latviešu trimdas grāmatniecību; Mārtiņš Buclers (155) – profesionālās fotogrāfijas aizsācējs Latvijā, kurš izdeva gan žurnālu, gan arī sarakstīja pirmo fotogrāfijai veltīto mācību grāmatu; Ernests Birznieks – Upītis (150) – kas bija ne tikai rakstnieks un izdevējs, bet arī daudzu latviešu autoru mecenāts; Fricis Dziesma (115) – kas, strādājot par bibliotekāru un grāmatsējēju Zviedrijas Karaliskajā Literatūras, vēstures un senvēstures akadēmijā, izveidoja Eiropā plašāko privāto trimdas latviešu kultūrvēsturisko fotoarhīvu un daudzi citi – Henrijs Visendorfs (160), Austra Rudzīte (110), Ojārs Zanders (90), Māra Caune (80), Aleksejs Apīnis (95), Jānis Brigaders (165), Jānis Šķirmants (115), Miķelis Dukaļskis (150).
Tā kā 2021. gads ir arī Rīgas Centrālās bibliotēkas jubilejas gads (115), šīs izstādes ietvaros bijām veltījuši atsevišķu izstādi Rīgas 1.publiskās lasītavas un bibliotēkas pārzinim Matīsam Siliņam (160), kurš bijis arī ilggadīgs Rīgas Latviešu biedrības muzeja pārzinis, vēlāk Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors, pirmais pārtulkojis “Livonijas Indriķa hroniku”.
Angļu filozofs, valstsvīrs un esejists Frānsiss Bēkons ir teicis: “Grāmatas – domu laivas, kas peld laika viļņos un saudzīgi nes savu dārgo kravu no paaudzes uz paaudzi…”. Pateicībā par atstāto kultūras mantojumu – šo “dārgo kravu” arī bija tapusi izstāde.
Teksts: RCB Pieaugušo literatūras nodaļas galvenā bibliotekāre Sandra Griķe
Foto: RCB Pieaugušo literatūras nodaļas vadītāja Gunta Ozola
