Dace Vlasova – Latvijas Bibliotekāru biedrības Gada bibliotekārs 2019
Uz jautājumiem atbild Rīgas Centrālās bibliotēkas Informācijas sistēmu administrēšanas nodaļas (RCB ISAN) datortīklu administratore DACE VLASOVA.
Dace Vlasova ir speciāliste, bez kuras nav iedomājams sekmīgs Rīgas Centrālās bibliotēkas un Rīgas vispārējās izglītības iestāžu bibliotēku darbs.
Tomēr jūsu darba lauks bibliotekāriem ir kā „neredzamā fronte”, visbiežāk pamanāma tikai tad, kad gadās kāda kļūme un nepieciešama palīdzība. Kādi ir RCB datortīklu administratores galvenie darba pienākumi?
Manā pārziņā ir BIS ALISE (skolu) administrēšana. Galvenie darba virzieni ir kolēģu konsultēšana un apmācība, datu kvalitātes uzturēšana visos BIS ALISE (skolu) moduļos Rīgas skolu bibliotēku kopkatalogā.
Jomas, kurās vajag palīdzēt kolēģiem, ir ļoti dažādas: kataloģizācija, krājuma rekataloģizēšana, grāmatvedības jautājumi, krājuma inventarizācijas, pavadzīmes un statistikas parametri un daudzas citas. Tās visas uzskaitīt būtu ļoti ilgi.
Visu šo jautājumu risināšana prasa plašas zināšanas gan par tehniskām lietām, gan bibliotekārajiem un finanšu jautājumiem.
Šobrīd katalogā ir apvienotas 90 skolu bibliotēkas, kurās strādā 132 kolēģi. Galvenais ir nodrošināt, lai katru dienu darbs ritētu raiti un bez aizķeršanās. Nemaz šis darbs tik neredzams nav, jo kopš brīža, kad uzsāku pildīt šos darba pienākumus, bieži vien kolēģi ir teikuši, ka var redzēt, ka es atkal kaut ko esmu „sakārtojusi”, uzlabojusi. Kļūmes gadās un, protams, tad ir svarīgi, lai būtu kāds, kurš var tās ātri novērst. Šeit uzsvars ir uz „ātri”, jo katram viņa problēma ir svarīgākā un gribas, lai atkal raiti varētu turpināt darbu.
Kādas izmaiņas Covid-19 laiks ienesis Jūsu darba ikdienā?
Smejos, ka varētu strādāt jebkurā pasaules vietā, ja vien ir labs dators un stabils interneta pieslēgums, bet, protams, arī man savā darba ikdienā daudz ko nācās mainīt.
Pirmkārt, līdz tam ierasta lieta bija skolu bibliotēku vizitācijas – divas, trīs, saspringtākajās dienās (inventarizāciju laikā) pat četras, piecas vienā dienā. Kad pēkšņi tas vairs nebija iespējams, iestājās milzīgs apjukums. Jo iemesli, kāpēc devos vizitācijās, līdz ar Covid-19 jau nekur nepazuda. Nācās meklēt risinājumus, kā kolēģus konsultēt attālināti. Viss, ko varēju parādīt klātienē, nu bija jāpārceļ virtuālajā vidē. Tas prasīja diezgan lielu izdomu un improvizēšanu. Sākumā ļoti daudz izmantoju WhatsApp, bet ļoti ātri sapratu, ka šīs izmaiņas darba vidē ir uz ilgu laiku, tāpēc pašmācības ceļā sāku apgūt MS Teams un Zoom platformas, lai varētu klātienes vizitācijas aizstāt ar tiešsaistēm. Tomēr jau pagājušajā gadā bija skaidrs, ka nekas nespēs aizstāt klātienes komunikāciju, un tās man un kolēģiem ir ļoti būtiskas. Jau jūnija sākumā man bija saplānotas visas augusta darba dienas, lai apmeklētu skolu bibliotēkas. Arī šobrīd, kad sazvanāmies ar kolēģiem, atskan jautājums: „Nu kad kaut kad tas viss būs beidzies, tu taču atbrauksi?”
Viens no semināriem skolu kolēģiem Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolā
Otrkārt, lielu uzmanību veltu tam, lai divas reizes gadā (pavasara un rudens skolēnu brīvlaikos) skolu kolēģiem, kuri strādā BIS ALISE (skolu), būtu iespēja visiem kopā piedalīties konkrētām tēmām veltītās nodarbībās. Covid-19 ieviesa savas korekcijas un klātienes pasākumi „pārcēlās” uz virtuālo vidi. Pagājušā gada oktobrī vēl izdevās sanākt kopā RCB Brīvības ielā, bet šī gada martā nodarbības jau notika attālināti. Fakts, ka nodarbību četrās dienās piedalījās 167 dalībnieki, liecina, ka kolēģiem šādas apmācības ir nepieciešamas. Priecājos, ka jau decembrī atsaucos skolu kolēģu aicinājumam, oktobra nodarbību atkārtoti novadīju MS Teams vidē. Pārliecinājos, ka tā ir ļoti laba alternatīva.
Treškārt, izrādījās, ka arī ar krājuma inventarizācijām saistītos jautājumus var risināt tikai attālināti. Priecājos, ka šogad izdevās veiksmīga Pamatskolas „Rīdze” bibliotēkas krājuma inventarizācija un tūliņ, tūliņ tā tiks uzsākta Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā. Nekas nav neiespējams – vajag tikai gribēt.
Kādus secinājumus krīzes laiks ļāvis izdarīt nākotnes darba uzlabošanai?
Šis krīzes laiks parādīja, cik liela nozīme ir spējai ātri adaptēties jaunos, nebijušos darba apstākļos. Cik svarīga loma ir tehnoloģijām, to pieejamībai ārpus darba vietas, kā arī cik svarīga ir spēja ātri apgūt un pielietot jaunus tehniskos risinājumus attālinātam darbam. Nākotnes darbā noteikti izmantošu plašās saziņas iespējas, ko paver MS Teams un Zoom platformas.
Ar 2020. gada 24. aprīļa Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) Gada balvas 2019 komisijas lēmumu jūs tikāt apstiprināta par LBB Gada bibliotekāru 2019. Kā lielākais jūsu veikums tika atzīmēts – ap 40 skolu bibliotēku inventarizācija BIS ALISE. Kā jutāties, saņemot šādu novērtējumu?
Pirmajā brīdī pat nesapratu, kas ir noticis. Atceros, ka man tobrīd bija jārisina ļoti svarīgs jautājums par mācību grāmatu saņemšanas optimizāciju BIS ALISE (skolu) – lai kolēģiem tas būtu sistēmā vieglāk izdarāms jaunajos, vēl nebijušos apstākļos. Tāpēc e-pastu redzēju, bet uzreiz neizlasīju. Kad jau sapratu, kas ir noticis, un sāku saņemt apsveikumus, mulsumu nomainīja milzīgs prieks un pagodinājums. Smejos, ka tā ir bibliotekārās vides „Oskara” statuete. Nekad nebūtu iedomājusies, ka jelkad saņemšu šādu apbalvojumu. Nekad. Kārtējo reizi pierādās, ka – nekad nesaki nekad. Bet bez Andras Vītas (RCB direktora vietniece) gan jau piepildītos ”nekad”. Jo viņa bija pirmā, kas redzēja mani šajā amatā.
Vislielākais gandarījums ir tas, ka šai balvai mani izvirzīja tieši skolu kolēģi. Man pašai tas nozīmē ļoti daudz- ka viņi ir pieņēmuši mani – ar manu darba un komunikācijas stilu, ka ir noticējuši manai vīzijai par to, kā strādāt visiem kopā BIS ALISE (skolu), un ne tikai. Ko vēl vairāk vēlēties?! Es gan arī smejos, ka tagad nevaru ne uz brīdi “atslābt”.
Darba saruna ar kolēģi Elitu Rudzīti (Rīgas Kultūru vidusskolas bibliotekāre un pedagoģe)
Ja runājam par jūsu pieminētajām inventarizācijām, tas bija tiešām traks periods. Tagad atskatoties ir grūti noticēt paveiktajam lielajam darba apjomam. Bet viens nav karotājs, tāpēc man ir jāsaka ļoti daudzi paldies. Gan RCB administrācijai, gan RD IKSD vadībai par atbalstu. Tāpat liels paldies Baibai Cekulei (RD IKSD Finanšu pārvaldes Budžeta izpildes nodaļas vadītājas vietniece) par padomiem grāmatvedības jautājumos. Ļoti laba sadarbība jau no pirmās dienas izveidojās ar TietoEVRY in Latvia funkcionālajiem konsultantiem, kuru konsultācijas un iesaiste problēmu risināšanā bija neatsveramā vērtē. Un kur nu bez mana cīņu biedra – RCB Bibliotēku dienesta vadītājas Vinetas Baško! Bet vismilzīgākais paldies ir jāsaka maniem skolu kolēģiem, jo viņi izdarīja tiešām milzīgu darbu, lai varētu krājumu inventarizācijas veikt automatizēti. Arī viņiem tas bija traks laiks un garas darba stundas.
Kādi aktuāli uzdevumi jums tagad ir jāveic Rīgas vispārējās izglītības iestāžu bibliotēkās?
Šobrīd liela uzmanība tiek veltīta, lai sakārtotu datus katalogā. Tie ir gan Komplektēšanas, gan Kataloģizācijas, gan Cirkulācijas moduļu dati. Darba ir ļoti daudz, jo ilgi nebija vienota standarta. Šobrīd kopā ar kolēģiem darām visu, lai BIS ALISE (skolu) esošie dati būtu korekti un precīzi.
Tāpat nekur nav pazudusi konsultēšana – šobrīd tā notiek attālināti. Divas reizes gadā -rudens un pavasara skolēnu brīvlaikos – tradicionāli organizēju nodarbības skolu bibliotekāriem.
Kas jums darbā sniedz vislielāko gandarījumu? Kas sarūgtina?
Pirms gada es noteikti uzskaitītu daudzas lietas – ļoti labā sadarbība ar kolēģiem, veiksmīgās inventarizācijas, datu kvalitātes uzlabošanās katalogā…, bet tagad varu teikt, ka tas ir atzinības raksts nominācijā LBB Gada bibliotekārs 2019. Šī balva ir kā apkopojums visam manam daudzpusīgajam darbam.
Gadās arī pa kādam piecsekunžu sarūgtinājuma brīdim, bet tas drīzāk ir cilvēciskais faktors. Es vispār skatos uz lietām konstruktīvi – ko tur „sarūgtināties”, jādomā, kā visu atrisināt.
Kādu ceļamaizi dzīvei jums iedeva vecāki?
Man ir bijusi ļoti laimīga un mierpilna bērnība bez satricinājumiem vai kādām negācijām. Laikam tāpēc es uz visu raugos pozitīvi, bez burkšķēšanas. Tas arī ir labākais, ko vecāki var iedot savam bērnam ceļamaizei – laimīgu bērnību.
Kāda nozīme Jūsu dzīvē ir grāmatai?
Grāmatas apkārt man ir bijušas no agras bērnības, jo mamma vienmēr pirka visas grāmatas, kādas vien bija iespējams dabūt. Mums bija plaša bibliotēka, un es arī lasīju ļoti daudz. Vēlāk mācījos ģimnāzijā – humanitārajā novirzienā – kur bija izdalītas gan ārzemju, gan latviešu literatūras stundas. Arī izvēles eksāmenu kārtoju literatūrā un saņēmu augstāko novērtējumu 10. Tāpat tajā laikā aizsākās projektu nedēļas, kuras pavadīju skolas bibliotēkā, bet mērķa strādāt bibliotēkā man gan nebija. Grāmata man vairāk ir izklaide, atpūta. Šobrīd gan lasu daudz mazāk, vairāk sanāk iedziļināties 3. klases mācību grāmatu saturā. Bet visu laiku interesējos, kas jauns izdots. Arī bērnu un jauniešu literatūrā, lai būtu lietas kursā. Pētu izdevniecību mājaslapas. Draudzene smejas, ka es zinu daudz labāk par viņu visas jaunās grāmatas, kaut viņa tieši strādā bibliotēkā.
Dace un Evija Lapiņa RCB Imantas filiālbibliotēkā pēc Ziemassvētku ludziņas uzveduma bērniem
Kāpēc izvēlējāties bibliotekāra profesiju, un kāds bija ceļš uz to?
Man jāsaka, ka bibliotekāra profesija atrada mani. Tas bija 2003.–2004. gads. Rakstot bakalaura darbu, man bija nepieciešams liels informācijas apjoms no latviešu un krievu valodā iznākošiem laikrakstiem. Tā kā biju jau Rīgas Stradiņa universitātē sapazinusies ar sev tuvu cilvēku Eviju Lapiņu (RCB Imantas filiālbibliotēkas galvenā bibliotekāre), loģiski, ka devos uz Imantas filiālbibliotēku šīs informācijas meklējumos. Mani pamanīja bibliotēkas vadītāja Tamāra Minajeva un pēc laika piedāvāja nākt strādāt. No sākuma biju diezgan skeptiska par šo piedāvājumu, gatavojos kāzām, bija pavisam citas domas un plāni. Atnācu parunāt, domāju – teikšu, ka nevaru tagad, man kāzas, gaidīt jau neviens negaidīs, bet… gaidīja. Viss notiek tā kā tam jānotiek. RCB ir mana pirmā darbavieta, un acīmredzot tā tam bija jānotiek. Nevienu mirkli man nav nācies nožēlot, ka manā darba dzīvē viss notika tieši tā.
Vai atceraties savu pirmo darba dienu?
No pirmās darba dienas man ir palicis prātā kāds spilgts moments. Tas bija jau krietni pasen – kad bija vēl katrā filiālē alfabētiskais un sistemātiskais kartīšu katalogs. Man tika uzticēts pirmais uzdevums – salikt jauno grāmatu kartītes abos katalogos. Es arī saliku… visas alfabētiskajā katalogā. Nācās „pašiverēt”, lai šo kļūdu novērstu.
Kā veidojās jūsu bibliotekārā darba karjera?
Tā ir bijusi ļoti loģiska un secīga. Bez krasiem pavērsieniem. Pirmā darba vieta bija RCB Imantas filiālbibliotēka, pēc tam RCB Pieaugušo literatūras nodaļa (RCB PLN) un nu – RCB ISAN datortīklu administratore. Katra iepriekšējā darba vieta ir devusi ļoti lielu pieredzi nākamajai. Un, ja man nebūtu tik lielas bibliotekārā darba pieredzes, šajā amatā būtu daudz grūtāk strādāt, jo arī tagad ir nepieciešama izpratne par visiem bibliotekārajiem procesiem, ne tikai tehniskām sistēmas lietām.
Kolēģi, kas palīdzēja, pamācīja, iedvesmoja…
Visi kolēģi, ar kuriem kopā esmu strādājusi vai strādāju, atstāj kādu „lielumiņu vai mazumiņu” manā darba dzīvē. Ar kādu padomu, sarunu.
Kolēģes no RCB Imantas filiālbibliotēkas bija mani izglītotāji bibliotekārajā darba vidē. Iepazīstināja ar visām bibliotekārā darba niansēm. RCB PLN bija pamatīga darba skola. Tādu pieredzi kā tur neiegūt nekur citur. Tā ir ļoti vērtīga arī manā tagadējā amatā.
Darba diena RCB PLN
Bet ir trīs cilvēki, kurus gribētu īpaši izcelt. Tamāra Minajeva (RCB Imantas filiālbibliotēkas vadītāja), Irisa Arāja (bijusī RCB PLN vadītāja) un Nelli Ivanovska (ilggadēja RCB darbiniece).
Tamāra un Irisa manā skatījumā bija diametrāli pretējas vadītājas, bet no abām guvu daudz vērtīga turpmākajam darbam. Ar Nelli iepazinos, uzsākot darbu RCB PLN, un laika gaitā ļoti satuvinājāmies. Uzturējām ciešu kontaktu arī pēc tam, kad viņa bija beigusi aktīvās darba gaitas. Viņas dzīves gudrība un plašās zināšanas man deva ļoti, ļoti daudz.
Uz kādiem dzīves jautājumiem jūs šobrīd meklējat atbildes?
Esmu samērā pragmatisks cilvēks, tāpēc nemēdzu ielaisties apcerēs par eksistenciāliem jautājumiem. Uzskatu, ka dzīve ir “jādzīvo nost”. Nav vērts spriedelēt, kā būtu, ja būtu. Domāju, ja kaut ko ļoti gribas, bet tomēr nekādi to nevar iegūt, tad nemaz nevajag.
Kas jūs uztrauc mūsdienu pasaulē, arī bibliotekārajā?
Skaidrs, ka ir jau notikušas ļoti daudzas pārmaiņas gan globāli, gan mazākā mērogā, bet skārušas tās ir ikvienu. Arī bibliotekāro vidi. Bet ļoti daudz pārmaiņu vēl ir priekšā, jo nekas nav konstants – visu laiku notiek pārmaiņas un attīstība. Manuprāt, nav vērts par to uztraukties, bet pēc iespējas ātrāk jāspēj adaptēties. Ne visas pārmaiņas ir pozitīvas, bet tāda ir lietu kārtība – lai mēs spētu novērtēt labo, ir jābūt arī sliktajam.
Kādu iztēlojaties RCB nākotni?
Šeit man nāk prātā slavenais Cepļa kunga teiciens, kuru drusku pārfrāzēšu – mēs bijām vareni, esam vareni un būsim vareni. Veselīga pašapziņa visiem noder.
Protams, ka būs mainījušās darba formas, bet nemainīga paliks sniegto pakalpojumu kvalitāte un pieejamība ikvienam. Ja pavisam konkrēti, tad gribētos, lai jau tuvākā nākotnē būtu pieejama RCB aplikācija viedierīcēs.
Pirmais, ko jūs darīsiet pēc krīzes situācijas?
Ja runājam par darbu, tad pavisam noteikti došos uz kādu no skolu bibliotēkām, pa ceļam kādā kafejnīcā izdzerot krūzīti labas kafijas.
Privāti – man ir paveicies, ka man tuvie cilvēki tepat blakus vien ir, bez visa pārējā var iztikt.
Kad vārdi ir lieki…
Tiekoties ar jums, vispirms sajūtu milzīgu pozitīvas enerģijas lādiņu, dzīvesprieku un ieinteresētību problēmu risināšanā. Ja jūs sevi raksturotu, tad teiktu, ka…
…es tiešām esmu nelabojama optimiste, kurai viss vienmēr ir līdz pusei pilns un nekad pustukšs.
Nedaudz par ģimeni…
Daudzi vēl pirms manis ir teikuši, ka laime mīl klusumu. Un es viņiem piekrītu. Ģimene ir mans stiprais balsts, mana aizmugure. Ne velti viņi trakajā skolu bibliotēku inventarizāciju posmā nav nomainījuši mājas durvju atslēgas vai izlikuši mani ar visu datoru aiz durvīm. Gluži pretēji – ģimene bija mans spēka avots un atbalsts.
Ko vēl es jums nepajautāju?
Jums vēl ir iespēja pajautāt…
Jā, šo iespēju noteikti izmantošu nākotnē, kad satiekoties Daces smaidu vairs neaizsegs sejas aizsargmaska. Vienmēr ir taču ļoti patīkami sarunāties ar pozitīvi noskaņotu, zinošu un darbīgu kolēģi.
Dace Vlasova atbildēja uz RCB Bibliotēku dienesta galvenās ekspertes bibliotēku jomā Intas Sallinenes jautājumiem 2021.gada 5.maijā.
