Līdz 15. septembrim RCB Daugavas filiālbibliotēkā (Vizlas ielā 1) skatāma biedrības “Cita Rīga” novadpētniecības izstāde “Mazjumpravas muižas attēlojums presē 20. gs. pirmajā pusē” projekta “Nezināmais zināmajā Mazjumpravas muižā” ietvaros.
Mazjumpravmuižas ūdensdzirnavu ēka ir vienīgais šāda veida kultūrvēsturisks objekts Rīgā un senākā saglabājusies ūdensdzirnavu vieta visā Latvijā. Mazjumpravas muiža vismaz līdz 13. gs. vidum bija pazīstama ar nosaukumu Blūmendāle (Blomendal). 1259. gadā muiža pārgāja cisterciešu sieviešu klostera īpašumā, to sāka saukt par Jumpravmuižu (Jungfernhof). Vēl 17. gs. pirmās puses dokumentos muižu tiek turpināts saukt gan par Blūmendāli (Blumenthal), gan arī par Jumpravmuižu. Tomēr 17. gadsimta beigās teritorija tiek apzīmēta tikai jau kā Jumpravmuiža. Lai Rīgas Jumpravmuižu atšķirtu no Kokneses tuvumā esošās Jumpravmuižas, parādās nosaukums Mazjumpravmuiža.
Pēc arhibīskapa Alberta klostera īpašumu uzskaitījuma zināms, ka viņam jau pieder Mazjumpravas muiža (Blomendal) un sala Daugavā pie Rīgas, kā arī citi īpašumi tagadējās Latvijas teritorijā. 1259. gadā Rīgas arhibīskaps Alberts piešķīra Blūmendāles muižu, salu Daugavā un 1/3 Akmeņsalas Jēkaba baznīcas cisterciešu klostera mūķenēm. Viņu valdījumā muiža bija visus viduslaikus. 16. gadsimtā Rīgā, reformācijas laikā, muiža cisterciešu klosterim tika atsavināta. Savukārt pēc Rīgas brīvpilsētas statusa zaudēšanas Polijas karalis Stefans Batorijs jau 1582. gadā uz Rīgu uzaicināja Jezuītu ordeni, kuram piešķīra Mazjumpravas muižu ar visu zemi.
1621. gadā Vidzemi ieņēma zviedri, un jezuītiem darbība šeit bija jāpārtrauc. 1627. gadā (citur minēts 1621. gads) Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs muižu piešķīra Rīgas monētu kaltuves meistaram Martinam Vulfam, kas 1636. gadā muižu pārdeva Rīgas pilsētai par septiņiem tūkstošiem dālderu, bet 1637. gadā pirkumu apstiprināja Zviedrijas karalis. Pēc pirkuma Mazjumpravas muižai tika pievienotas arī citas Rīgas pilsētas patrimoniāta teritorijas, un tā bija lielākā Rīgas patrimoniālmuiža ar samērā lielu un daudzveidīgu iedzīvotāju sastāvu. Tā bija pakļauta pilsētas pārvaldei un tiesu sistēmai. Tā atradās pilsētas īpašumā, kuru pārvaldīja vai nu ar pilsētas ieceltiem ierēdņiem vai iznomāja.
Laika gaitā muižai vairākas reizes ir mainījušies īpašnieki. Kā arī uz Mazjumpravmuižas zemes sāka veidoties citas muižiņas.
Projekta “Nezināmais zināmajā Mazjumpravas muižā” piedāvājam iepazīties ar to, kā laika gaitā mainījusies muižas teritorija, sākot ar 13.gs. līdz pat mūsdienām.
20.gs. 20.-30. gadu presē saistībā ar Mazjumpravas muižu dominēja trīs tēmas – muižas zemju dalīšana, Brīvības cīņas un Rīgas pilsētas robežu noteikšana. Tāpēc piedāvājam īsumā iepazīties arī ar preses materiāliem, kuri tika izgūti no LNB digitālās bibliotēkas periodikas kolekcijas “Periodika.lv”.
Izstāde ir papildināta ar bibliotēkas novadpētniecības materiāliem par Mazjumpravas muižu.
“Projekts “Nezināmais zināmajā Mazjumpravas muižā” tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros. Par saturu atbild biedrība “Rīgas Mazjumprava”
Izstāde skatāma: O.:11.00–19.00, T, C, Pk: 10.00–18.00, S: 10.00–17.00 – vasarā
P: 10.00–18.00, O, T, C: 10.00–19.00, Pk: 10.00–18.00, S: 10.00–17.00
Kontaktinformācija: tālr.67848995, rcb.daugava@riga.lv
