No 18. janvāra līdz marta beigām RCB Iļģuciema filiālbibliotēkā (Lidoņu ielā 27/2) skatāma Artas Ozolas-Jaunarājas izstāde “X lelles”.
Arta ir daudzu grāmatu dizaina un ilustrāciju autore, tai skaitā bērnu grāmatu. Viņa veidojusi dizainu vairāk kā 90 pastmarkām un vairākām Latvijas Bankas kolekcijas monētām. Pirms dažiem gadiem Arta strādāja pie Aspazijas un Raiņa jubilejai veltītas kolekcijas monētas.
Kā radās ideja izveidot pirmo lelli?
“Strādājot pie monētas, sākumā es mēģināju veidot Raiņa un Aspazijas portretus reljefā, tad pilnā apjomā”, Arta stāsta.” Ziņkārības pēc gribēju pamēģināt, kā tēlnieki to dara. Tas arī bija pirmais impulss, kas radīja interesi par veidošanu”.
Ļoti sen Arta izdomāja un radīja šūto auduma leļļu dizainu un apģērbus dizaineres Ināras Liepas vadītajā salonā “Paija”. Tur radās lācis Tobiass, par kuru rakstnieks Juris Zvirgzdiņš ir sacerējis daudzas grāmatas un no kura viņš nekad nešķiras.
Reiz Ināra uzaicināja Artu piedalīties Rīgas Starptautiskajā leļļu mākslas festivālā. Pirmajā gadā Arta startēja ar kolāžas tehnikā veidotām 3D ilustrācijām grāmatai “Kurmītis un sudraba kurpes”, bet jau nākamajā gadā viņa uztaisīja pirmo lelli – Aspazijas portretu, kura ir paviesojusies arī Iļģuciema filiālbibliotēkā.
Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā apģērbu modelēšanas nodaļā iegūtās zināšanas palīdz Artai radīt lellēm tērpus. Radošajā procesā Artai vislabāk patīk izdomāt un veidot savu leļļu portretus un rokas (kas ir grūts uzdevums pat tēlniekiem), apgleznot sejas, veidot lellei “meikapu”. Arta ir absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas nodaļu ilustratoru specialitātē. Daži Artas ilustrēto grāmatu varoņi pārtapuši lellēs. Tā ir nekaunīgā Muša no latviešu tautas “Uguns pasakas” un kaķi-musketieri, Runcis zābakos.
Katra Artas darinātā lelle ir veidota vienā eksemplārā, šis leļļu veids tiek saukts par karkasa lelli. Lelles seja, rokas un kājas tiek veidotas no mūsdienīgiem polimēra materiāliem, bet ķermeņa pamatā ir stieples karkass. Lelles spēj mazliet kustēties, bet ar viņām tomēr nevar rotaļāties, jo tās ir diezgan trauslas.
Leļļu apģērbos tiek izmantoti antīki audumi, mežģīnes vai mūsdienu materiāli, kurus jāpadara senatnīgākus. Svarīgi, lai audums nebūtu pārāk biezs, lai ir proporcionāli piemērots lelles izmēram.
2015. gadā Arta izveido 2 leļļu tēmai veltītas pastmarkas “Lāči un lelles” kuras ieguva atzinību Eiropas valstu pastu asociācijas “PostEurop” rīkotajā balvā “Europa” par labākajām gada laikā izdotajām Eiropas pastmarkām. 2015. gada pastmarku tēma bija “Senās rotaļlietas”.
Artai vēl viena liela dzīves daļa ir flamenko. Viņa jau daudzus gadus ne tikai pati lieliski dejo šo sarežģīto un temperamentīgo deju, bet arī māca to citiem. Artas sapnis ir uztaisīt lelli – Karmenu – kaislīgu spānieti un flamenko dejotāju. Bet viņa vēl gaida savu uznācienu!
Izstāde apskatāma bibliotēkas darba dienās 10.00-19.00, sestdienās 10.00-17.00.
Kontaktinformācija bibliotēkā: tālr. 67043607
