14. jūnijā Rīgas Centrālajā bibliotēkā (Brīvības ielā 49/53) RCB sabiedrības integrācijas projekta “Iekļaujošā bibliotēka” ietvaros notika Vieglās valodas aģentūras vadītājas Irīnas Meļņikas lekcija “Vieglā valoda un tās nozīme iekļaujošas sabiedrības izveidē”. Projektā apkopotās lekcijas ir RCB darbinieku tālākizglītības pasākumi.
Vieglās valodas aģentūrai un bibliotēkai ir viens mērķis – veidot iekļaujošu sabiedrību. Ja mums nav pieejama saprotama informācija, mēs paliekam ārpus sabiedrības. Vieglā valoda vajadzīga uztveres šķēršļu pārvarēšanai. Tas ir mīts, ka vieglā valoda vajadzīga tikai cilvēkiem, kam ir garīgās vai intelektuālās attīstības traucējumi. Tā var būt vajadzīga arī cilvēkiem, kas grib mācīties latviešu valodu, nedzirdīgiem cilvēkiem, cilvēkiem ar disleksiju, bērniem, kuri kopā ar vecākiem ir atgriezušies no ārvalstīm, bērniem, kas iet latviešu skolās, bet kuru ģimenēs runā citā valodā un citām iedzīvotāju grupām.
Vieglās valodas pirmsākumi meklējami Skandināvijā, kur tā iesākumā tika pielietota ļoti šaurai mērķauditorijai, bet ar laiku tās pielietojums kļuva arvien plašāks. 2000. gadā Latvijā tika dibināta Vieglās valodas aģentūra, bet 2016. gadā Latvijas Radio sāka raidīt ziņas vieglajā valodā. Pozitīvi vērtējams fakts, ka interneta mājaslapās tiek publicēts teksts arī vieglajā valodā. Arī muzeji domā par iekļaujošu vidi. Piemēram, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs piedāvā audiogidu vieglajā valodā.
Vieglās valodas tekstu veidošanas pamatprincipi ir teksta struktūras pielāgošana, īpaša teikuma garuma un uzbūves veidošana, noteiktas leksikas izmantošana (parasti tā ir ikdienas leksika) un teksta dizaina koriģēšana – vienā rindā viens teikums, teksts no kreisās malas un bez atkāpēm. Noteiktas teksta struktūras veidošana nozīmē loģisku secību, iespēju uzsvērt sarežģīto un teikumā ietvert vienu galveno domu.
Dažādām mērķauditorijām veidojami dažādu līmeņu vieglās valodas teksti, no kuriem pirmais līmenis ir domāts cilvēkiem ar ļoti smagiem uztveres traucējumiem.
Konkrēti teksts vieglajā valodā nozīmē īsus teikumus, izvairoties no sarežģītām konstrukcijām, divdabja teicieniem. To veidojot, vēlams nelietot darbības vārda ciešamo kārtu, salikto laiku vietā izmantot vienkāršos, skaitļa vārdus aizstāt ar cipariem, izmantot personu vietniekvārdus “es”, “tu”, “mēs”, kas valodu padara personiskāku un dod iespēju identificēties ar tajā atspoguļotajiem procesiem. Tāpat jācenšas izvairīties no frazeoloģismiem, saīsinājumiem un svešvārdiem (kas, protams, nenozīmē vārda “tastatūra” vietā lietot salikumu “spiedpogu plakandēlis”).
Atcerēsimies, ka 15 %– 25 % katras valsts iedzīvotāju nespēj uztvert sarežģītu tekstu, un viņu iekļaušana ir solis patiesi demokrātiskas sabiedrības izveidē, uzsvēra Irīna Meļņika.
Rīgas Centrālās bibliotēkas projekts “Iekļaujošā bibliotēka” ir saņēmis finansiālu atbalstu Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas projektu konkursā Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestādēm un struktūrvienībām sociālās integrācijas veicināšanas jomā.
Teksts un foto: Rīgas Centrālās bibliotēkas sabiedrisko attiecību nodaļas sabiedrisko attiecību vadītāja Daina Ģeibaka.
