RCB Čiekurkalna filiālbibliotēkas pasākumu telpā 2. stāvā (Čiekurkalna 1. līnijā 64) no 8. jūlija līdz 20. septembrim skatāma Jāņa Baltausa piemiņas izstāde “Es savā tēvzemē iedēstu cerību daudzgadīgu…”. Izstāde tapusi sadarbībā ar Jāņa Baltausa biedrību “Mēs kultūrai un tautai”.
Dzejnieks, žurnālists un Atmodas laika aktīvists Jānis Baltauss (1961-2000) mirdzēja īsi, bet spilgti. Čiekurkalns bija viena no viņa mīlestībām, par ko liecina ne tikai dzejoļi, bet arī 80. gadu beigās rakstītā vēstule Rīgas pilsētas galvenajam arhitektam Gunāram Asarim par Čiekurkalna vēsturiskās apbūves saglabāšanu. Jāņa ceļš uz Čiekurkalnu sākās 1984. gadā, kad viņš iepazinās ar savu nākamo sievu Olitu Baltausu, čiekurkalnieti ceturtajā paaudzē. Čiekurkalnā Jānis ar Olitu kopā nodzīvoja no 1990. līdz 1996. gadam. Čiekurkalna 1. garajā līnijā 9, pirmos dzīves gadus pavadīja arī viņu bērni.
Savu dvēseles CV dzejnieks uzrakstīja ar saviem darbiem, kurus vienmēr darīja no cerību pilnās sirds, ka viņa dzīve nebūs velti nodzīvota. Vairāk būs cilvēku, kas viņu atcerēsies kā avīzes “Mana” galveno redaktoru. Viņa talants bija uzķert to, ko cilvēki iemīļo, un tā tapa vairāki desmiti ļoti populāru estrādes dziesmu teksti: “Lido” (Guntis Veits), “Ticot, mīlot un gaidot” (H. Stengrēvics), “Ziemeļvējā” (Raimonds Macats) un vairākas citas sadarbībā ar “Remix”, Uldi Marhilēviču un arī bērnu popgrupām.
Jānis Baltauss bija tas, kurš gribēja aizlāpīt katru sāpošu caurumu un radīja labdarības akcijas “Mēs – Rīgai”, “Mēs – tēvu zemei”, “Mēs – latviešu bērnudārziem”, “Mēs – par Krišjāņa Valdemāra, Ģertrūdes ielām, Aspazijas bulvāri”. Tā Rīga Atmodas gados tika pie Aleksandra Čaka vārdā nosauktas ielas, un atguva vairākus vēsturiskos ielu nosaukumus.
Informāciju sagatavoja Olita Baltausa un Anita Straume (Jāņa Baltausa biedrība “Mēs kultūrai un tautai”).
Izstāde skatāma bibliotēkas darba laikā: O: 11.00–19.00; T, C, Pk: 10.00–18.00, S: 10.00–17.00; Sv, P: slēgts.
Kontaktinformācija: tālr. 67043605, e-pasts: rcb.ciekurkalns@riga.lv