22. septembrī plkst.15.00 Rīgas Centrālajā bibliotēkā (Brīvības ielā 49/53, 2. stāvā) notika Baltu vienības dienai veltīts pasākums “Baltu literatūras tilts”, kurā viesojās trīs tulkotājas – Dace Meiere, Indra Brūvere-Daruliene un Jana Egle. Sarunu vadīja Rīgas Centrālās bibliotēkas Projektu un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Santa Mūrniece.
Pasākumu atklāja Rīgas Centrālās bibliotēkas direktore Dzidra Šmita, kura savā uzrunā uzsvēra Rīgas Centrālās bibliotēkas veikumu Baltu vienības dienas akcentēšanā, organizējot dažādus pasākumus un sadarbojoties ar Viļņas Centrālo bibliotēku. Septembris Rīgas Centrālajā bibliotēkā jau vairākus gadus izsludināts par lietuviešu literatūras mēnesi, kura laikā visās RCB filiālbibliotēkās apskatāmas lietuviešu literatūrai veltītas grāmatu un citu bibliotēkas krājumā esošu informācijas resursu izstādes.
Ar savu klātbūtni pagodināja Lietuvas vēstnieka Latvijā padomniece Daļa Naktinīte (Dalia Naktinytė), kura sveica visus Baltu vienības dienā un uzdāvināja Rīgas Centrālajai bibliotēkai vairākas lietuviešu autoru grāmatas, kas papildinās bibliotēkas krājumu.
Trīs tulkotājas, baltu literatūras tilta veidotājas, bija ieradušās Rīgā no trim savstarpēji tālām Latvijas pilsētām – Ventspils, Valkas un Liepājas.
Tulkotāja Dace Meiere, kura šogad saņēmusi Latvijas un Lietuvas Ārlietu ministriju Baltu balvu, kas tiek pasniegta kopš 2018. gada un kuru pasniedz par izciliem sasniegumiem baltu mantojuma pētniecībā, kopšanā un stiprināšanā, sacīja, ka šāds novērtējums, protams, sniedz gandarījumu par paveikto un rosina tulkot vēl. Dace Meiere tulko ne tikai no lietuviešu valodas, bet arī no itāliešu, spāņu un katalāņu valodām. Lasītāji Meieres vārdu saista ar Umberto Eko, Alesandro Bariko un Kristīnas Sabaļauskaites darbu tulkojumiem. Kā ierosmi tulkošanai Dace Meiere min studijas Viļņas Universitātē, kur līdzās lietuviešu valodai apgūta arī itāliešu valoda. Sākotnēji bijis grūti pārliecināt izdevējus, ka latviešu lasītājiem ir vajadzīgi itāliešu, spāņu un lietuviešu autoru darbu tulkojumi. Tomēr, kad pāris darbi bija iztulkoti un nonākuši pie lasītājiem, tie strauji ieguva popularitāti. Jautāta par lietuviešu izcilās rakstnieces Kristīnas Sabaļauskaites romānu tetraloģijas “Silva Rerum” un diloģijas “Pētera imperatore” tulkošanas procesu, Dace Meiere stāsta, ka izveidojusies veiksmīga saziņa ar autori. Ieklausījāmies baltu valodu skanējumā, kad tulkotāja Dace Meiere nolasīja fragmentu no Kristīnas Sabaļauskaites “Pētera imperatore” 1. daļas savā tulkojumā un oriģinālvalodā.
Tulkotāja un atdzejotāja, dzejniece Indra Brūvere-Daruliene, kuras vārdu lasītāji saista ar tēvu dzejnieku un atdzejotāju Pēteru Brūveri, dvīņumāsu Zani Brūveri-Kvēpu un kopīgo dzejas krājumu “Brūveri brūvē”, kā arī visiem labi zināmas ir brīnišķīgās Lietuvas bērnu literatūras karaļa Ķēstuta Kasparaviča grāmatas, kuras latviski varam lasīt, pateicoties Indras Brūveres-Darulienes veikumam, stāstīja, ka bērnu literatūras tulkošana ir ļoti sarežģīta. Šķietami īsie teikumi nedaudzajās grāmatas lappusēs uzliek lielu atbildību iztulkot tos skanīgi un bērniem saprotami. Arī atdzejot ne katrs tulkotājs spēj, jo nepieciešama dzejas ritma un valodas ainavas izjūta. Jautājot par to, kas lietuviešu literatūrā ir tāds, kā nav latviešiem, Indra Brūvere-Daruliene minēja noturīgus, ilggadīgus literāros periodikas izdevumus, kā arī lielu kultūras centra atbalstu literāro darbu, tai skaitā, tulkojumu tapšanā. Indras Brūveres-Darulienes izpildījumā skanēja Sigita Gedas dzeja un Danutes Kaļnauskaites proza..
Tulkotāja, atdzejotāja, dzejniece un rakstniece Jana Egle savu literāro darbību sāka, rakstot dzeju, tomēr pēdējo gadu laikā lasītāji labi iepazinuši prozas darbus – stāstu krājumus “Gaismā” (2016), “Svešie jeb Miļenkij ti moj” (2018) un “Dzimšanas diena” (2020), kas saņēmuši lielu atzinību. Tāpat zināma arī Janas Egles dziesminieces darbība – melodijās tiek ietērptas gan savas, gan citu dzejnieku radītās dzejas rindas. Iespējams, uz šī bagātīgā fona mazāk zināma Janas Egles kā tulkotājas un atdzejotājas no lietuviešu valodas darbība, bet latviešu bērnu auditorijas simpātijas jau iemantojušas Rasas Dmuhovskienes jaukās grāmatas par Skudriņu Kāpēcīti, kuras lasīt varam, pateicoties Janas Egles tulkojumam un atdzejojumam. Jana Egle uzsvēra, ka tikai nesen sākusi tulkot, lai gan lietuviešu valodu iemācījusies jau bērnībā, kad, dzīvojot Rucavā, tik tuvu Lietuvas robežai, skatītas televīzijas pārraides lietuviešu valodā. Arī Jana Egle piekrīt Indras Brūveres-Darulienes teiktajam, ka bērnu literatūras tulkošana nebūt nav viegls uzdevums, reizēm paiet vesela diena, slīpējot vienu teikumu, meklējot visatbilstošākos vārdus tā pārtulkošanai. Vislabāk Jana Egle jūtas, rakstot savu prozu, bet prozas tulkošana vēl pagaidām nav uzsākta. Visbrīvāk justies var mūzikā, kurā var izteikt tās sajūtas, kas nav izsakāmas tekstos. Jana Egle nolasīja fragmentu no Rasas Dmuhovskienes grāmatas “Skudriņa Kāpēcīte”.
Pasākumā izskaņā notika diskusija par tulkošanu un baltu literatūru. Jautājot par tulkotāja atbildību un vai tulkotājs var būt “nodevējs”, visas trīs tulkotājas atzina to, ka tulkotāja atbildība ir milzīga, tomēr katrs tulkotājs vienu un to pašu tekstu iztulkotu citādāk, un tādēļ nevar teikt, ka kāds būtu iztulkojis nepareizi, kļūstot par nodevēju. Drīzāk tulkotājs jāvērtē kā varonis, kurš darījis saprotamu tekstu šīs valodas nepratējiem, jo visas valodas nav iespējams zināt. Jautājot, kāda ir latviešu un lietuviešu literatūras tulkojumu situācija šobrīd – kas trūkst, kā pietiek, visas tulkotājas priecājās, ka tulkošanas procesi šobrīd notiek abpusēji, un ka tie ir lavīnveidīgi – ja ir jau vairākas lietuviešu autoru grāmatas pēdējā laikā iztulkotas, tad ir skaidrs, ka būs vēl, jo lasītāji tās novērtē kā gana interesantas un pat stilīgas.
Pasākuma mērķis bija popularizēt latviešu un lietuviešu literatūru, baltu valodas un kultūru, abu tautu sadarbību, runājot par kopīgo abu radniecīgo tautu literatūrā, valodā, kultūrā, vēsturē, tradīcijās un pasaules uzskatos. Pasākuma nosaukums “Baltu literatūras tilts” lika aizdomāties par to, kas savieno latviešu un lietuviešu literatūru – savienotājs ir gan tulkotājs, kurš iztulko grāmatu mērķauditorijai saprotamā valodā, gan arī bibliotēka, kurā lasītājs satiek autora uzrakstīto un tulkotāja iztulkoto grāmatu.
Ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības aģentūras “Rīgas digitālā aģentūra” atbalstu pasākums tika filmēts un tiešraide tika translēta Rīgas Centrālās bibliotēkas Facebook lapā, tādējādi pasākumu varēja vērot ne tikai klātienes skatītāji, bet arī attālāk esošie kolēģi, lasītāji un literatūras interesenti no Latvijas un Lietuvas bibliotēkām.
Informāciju sagatavoja: Santa Mūrniece, Rīgas Centrālās bibliotēkas Projektu un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Foto: Daina Ģeibaka, RCB Projektu un sabiedrisko attiecību nodaļas sabiedrisko attiecība vadītāja
