9. novembrī RCB Daugavas filiālbibliotēkā viesojās bibliotēkas novadnieks Voldemārs Hermanis. Pazīstamais žurnālists, publicists, hronists un arīdzan rakstnieks (lai gan pats sevi par tādu neuzskata) pasākuma apmeklētājus sagaidīja ar filozofisku jautājumu: “Kas es esmu?”
Izrādās, tās ir skolas, redakcijas, grāmatas un bibliotēkas, kas veidojušas populārā autora pasaules redzējumu. Jaunsvirlaukas septiņgadīgā skola, Svitenes vidusskola, kur dzimusi mīlestība uz angļu valodu, LVU ( tag. LU) Ekonomikas un juridiskā fakultāte, kur iegūtas arī vērtīgas zināšanas tautsaimniecībā, un, protams, kaujinieciskais gars visam mūžam…
Svarīga nozīme žurnālista karjeras izaugsmē ir bijusi “Cīņas” redakcijai un “Dzimtenes Balss” redakcijai. Ja būtu jānosauc kāda būtiska grāmata no agras jaunības, tad tā ir noteikti Jāņa Akuratera “Kalpa zēna vasara”, bet pašlaik Hermaņa kungs vislabprātāk lasa odesiešu anekdotes. Un kas pa vidu? Daudz, ļoti daudz grāmatu…
Kādai grāmatai ir paliekoša vērtība? Hermaņaprāt, tā ir grāmata par konkrētu vietu kā sasaiste ar to, ar ko tev pašam ir jānonāk kontaktā. Ja runā par bibliotēkām – zinātniskās darbības centriem un gaismas avotiem, tad spilgtā atmiņā ir palicis Hūvera institūta apmeklējums. Tā bibliotēkā glabājas Kārļa Ulmaņa un Miķeļa Valtera sarakstes arhīvs, kā arī grāmatas no pazīstamā žurnālista Mavrika Vulfsona personīgā arhīva. Cildinošus vārdus izpelnās Ogres bibliotēka, kas organiski iekļaujas kopējā ainavā un, protams, Misiņa bibliotēka, kuras krātuvēs glabājas dižas gara bagātības, kuras zinātkārajiem lasītājiem ir jāatrod.
Šajā rudenīgajā dienā ikviens pasākuma apmeklētājs varēja būt apmierināts ar dzirdēto un arī redzēto un kopā ar Voldemāru Hermani piekrist pasākuma moto: “Lieli prāti apspriež idejas, vidēji prāti apspriež notikumus. Niecīgi prāti apspriež cilvēkus.” (Eleonora Rūzvelte)
Cienījamie lasītāji, būsim vienoti un bagātināsim sevi garīgi!
Teksts: RCB Daugavas filiālbibliotēkas galvenā bibliotekāre Ineta Rāte. Foto: RCB Daugavas filiālbibliotēkas vadītāja Anna Dunajevska
