27.martā plkst.18.00 Rīgas Centrālajā bibliotēkā (Brīvības ielā 49/53, 2.stāvā) notiks Latvijas Dievturu sadraudzes sarīkojums “Jūriņai treji vārti”. Viesos – baltu filoloģijas maģistre, režisore, lugu rakstniece, dzejniece, brīnišķīga dzīves māksliniece Dace Micāne-Zālīte.
Stāsta, ka jūras malā dzīvojošās tautas un to ļaudis ir atvērtāki, brīvāki, laimīgāki. Varbūt. Latvijai ir vesela Kurzemes pussala jūrā un desmitiem kilometru gara jūras piekraste Vidzemē.
Mums, latvju tautai, jūra ir tik tuva un vilinoša, noslēpumaina un plaša. Apdzejota, apdainota, apdziedāta. Arī tāla un bīstama. Viņas netveramajos apvāršņos lūkojušies gan Vanadziņš, gan Dullais Dauka. Ar izmisumu un ar ilgām. Jūras simboliskais stāsts slēpjas gan baltaitiņas peldējumā, gan baltajās laivu zēģelēs, gan vēlavās – kuģu zīmēs un ceļa rādītājos. Visas mūsu upes plūst uz jūru. Rīgas jūras līcis atgādina zirga galvu: Salaca ietek zirgam acīs, Gauja nāsīs, Daugava – mutē, Lielupe – rīklē un Venta – sirdī… Jūras krastu apjož sudraba josta, – aiz kāpām bieži slēpjas ezeru klaidi un upju ieloki, līdz kamēr viņas atrod ceļu jūrā.
Jūra glabā teiksmas par pārvērtībām un nopietniem pārbaudījumiem. Gan sadzīvē un pašiaugsmē, gan tālajā un nezināmajā, tik nojaušamajā dvēseles ceļojumā. Par jūru runāt var daudz. Un domāt vēl vairāk. Arī mēs šai reizē paritināsim jūras stāstus, jūras dziesmas. Paklausīsīmies Daces vēstījumu par jūrniekiem un arī par jūras noslēpumiem.
Dace Micāne-Zālīte savā daiļradē itin bieži pieskārusies jūras tēmai. Varbūt sākot ar Zalkša līgavas dejas izrādes laikiem vai vēl senāk. Līdz Dzintara ziemeļmeitai vai vēl tālāk nākamībā. LU filoloģijas un folkloristikas maģistra studiju laikā Dace cieši pētījusi jūrniecības vēstures tēmu. Lai vēl reizi daudzinātu sen zināmos un nezināmos, vārdā neatminamos, bet savulaik tālu pasaulē izslavētos un zināmos latvju jūrasbraucējus.
Savulaik, Ainažu jūrskolas ziedu laikos, teju ik katrā pasaules jūras ostas krodziņā varēja dzirdēt latviešu valodu un latviešu dziesmas, un sastapt latviešu jūrniekus. Uz viņiem varēja paļauties un viņus labprāt nolīga rēdereju un kuģu īpašnieki. Un vēlāk jau itin daudziem bija savas flotes un savi kuģi. Pašu būvēti kuģi arīdzan. Varbūt tikai man šķiet, ka senā latvju jūras braucēju godība ir gājusi mazumā, varbūt mums ir vērts piedomāt par to, kā pie tās atgriezties.
Dziesmu ritus vadīs Anda Ābele un kopas LAIVA ļaudis.
Latvijas Dievturu sadraudze sadarbībā ar Rīgas Centrālo bibliotēku rīko regulāras tikšanās. Ziemas sezonā tiekamies reizi mēnesī – kopā nāk ļaudis, kuri ir ieinteresēti pilnveidot zināšanas tradicionālajā kultūrā, senču dievestībā un dzīvesziņā. Aicinām pulkā ikvienu interesentu un labas gribas cilvēku!
Pieteikšanās un sīkākas uzziņas: Gunta Saule (Daugavas saimes vadītāja) – tālr. 27811297, saulegunta@gmail.com
Ziņu sagatavoja:
Gunta Saule,
vairāk informācijas : https://dievturi.blogspot.com
Soctīklos – facebook, instagramm, twitter, draugiem – @Dievturi