Šampēteris laikā, laiks Šampēterī

Augustā Rīgas Centrālā bibliotēka virtuālo izstāžu ciklā “Rīgai – 820” aicina iepazīties ar vienu no Rīgas apkaimēm – Šampēteri. Izstādē “Šampēteris laikā, laiks Šampēterī” galvenokārt apkopota informācija par Šampētera vēsturi. Lai iepazītu tagadējo apkārtni, vislabāk doties pastaigā. Nesteidzīgam kājāmgājējam Šampētera burvība atklāsies dažādos veidos jebkurā gadalaikā.

Šampēteris ir apkaime pilsētas rietumdaļā, kas veidojusies uz kādreizējās Šampētera muižas zemes, robežojas ar Imantas, Zasulauka, Pleskodāles un Zolitūdes apkaimēm. Šampētera apkaimes kopējā platība ir 136,6 ha. Neskatoties uz šo relatīvi mazo platību, Šampēterim ir grūti uztveramas precīzas robežas. Austrumu pusē tās saplūst ar Zasulauka apkaimi, bet dienvidrietumos ar Pleskodāli. Nosaukums “Šampēteris” ir tik iemīļots, ka ar to mēdz apzīmēt arī daļu Pleskodāles teritorijas.

Apkaimes nosaukums meklējams Šampētera muižas vārda izcelsmē, ko tai piešķīra jaunais īpašnieks, Baltijas vācu muižnieks un cara valdības padomnieks, mākslas mīļotājs un pirmā Vācu teātra Rīgā dibinātājs Oto Hermanis fon Fītinghofs (1722-1792).

Intensīvāka apkaimes apbūve aizsākās 19.gs. 2.pusē, kad bijusī Šampētera muižas teritorija tika sadalīta apbūves gabalos, to pārdodot vai iznomājot. 19.gs. beigās Šampēterī bija izveidojies nozīmīgs rūpniecības rajons. Daži no rūpniecības objektiem: tekstilfabrika ”Feldhūns un biedri”, ķīmiskā rūpnīca “Pihlau”, Zasulauka vērpšanas un aušanas manufaktūra, motoru ražotnes fabrika “Motors”.

1905.gada revolūcijas galvenais lozungs bija «Nost patvaldību! Lai dzīvo brīvība!» un pirmais kaujas karogs esot uzvilkts Šampētera parkā. To 1904.gada aprīli izdarījuši vīri no pulciņa «Saules dēli».

Šampētera apkaimes vēsture saistāma arī ar Brīvības cīņām. 1919.gada 10.novembrī sākās Pārdaugavas atbrīvošana no Bermonta karaspēka, kur liela loma bija Šampētera muižas ieņemšanai.

Šampētera apkaimē 20.gs. sākumā tika celtas skaistas koka dzīvojamās mājas tā saucamajā šveiciešu stilā jeb dažāda veida konstrukcijas ēkas ar īpašu attieksmi pret koka ornamentu.

Ievērības cienīgs ir apkaimes raksturs. Kāpas atsegums Volguntes un Candera ielas krustojumā uzskatāmi parāda kādreizējās teritorijas veidolu, kas šo rajonu padarīja lauksaimniecībā grūti izmantojamu. Tāpat apkaimei īpašu noskaņu piešķir ielas, kuras ieskauj vairāk vai mazāk senas koku alejas.

Izstādi veidoja RCB Šampētera filiālbibliotēka.

Šampētera filiālbibliotēkas novadpētniecības krājumā pieejami izstādē apkopotie un daudzi citi informācijas resursi.

Literatūra par Šampēteri

Leitāns Ansis. Autobiogrāfija // Autobiogrāfija ; Grāfa lielmāte Genoveva / Ansis Leitāns. – Rīga : Liesma, 1980. – 17.-46. lpp.

Caune Andris. Jelgavas Ārrīga // Rīga laikmetu griežos, 1901-1918 / Andris Caune. – Rīga : Latvijas vēstures institūta apgāds, 2018. – 210.-211. lpp.

Caune Andris. Pārdaugavas nomales // Rīgas Pārdaugava pirms 100 gadiem / Andris Caune. – Rīga : Latvijas vēstures institūta apgāds, 2012. – 190.-191., 196.-197. lpp.

Ielas garumā. Kalnciema iela [videoieraksts] : raidījums. – Rīga : Latvijas Televīzija, 2010. – 1 DVD.

Ielas garumā – 43 [videoieraksts] : raidījums : [saturā: Fridriha Candera, Ķemeru, Kauguru, Baseina iela]. – Rīga : Latvijas Televīzija, 2010. – 1 DVD.

Jauja Zigmārs. Kinoteātris “Imanta” : [Kalnciema iela 104] // Zudušos kinoteātrus meklējot : padomju Rīgas kinoteātru vēsture / Zigmārs Jauja, Jurijs Perevoščikovs, Anita Uzulniece. – Rīga : Jumava, 2018. – 44.-48.lpp.; attēli 6.-7. lpp.

Rīgas pilsētas pašvaldības nostāja privātmuižiņu pārcelšanas jautājumā : [19.gs. beigas- 20.gs. sāk.] // Senā Rīga : pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē. – Rīga : Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2001. – 3. sējums. – 280.-291. lpp.

Zasulauks, Zolitūde, Šampēteris, Pleskodāle : 5. maršruts // Iepazīsti Rīgu ar divriteni. – Rīga : Rīgas domes Satiksmes departaments, 2012. – 24.-27. lpp.

Noklikšķinot uz nosaukuma, atvērsiet Rīgas Centrālās bibliotēkas elektronisko katalogu, kurā atradīsiet informāciju par grāmatas un citu resursu pieejamību bibliotēku krājumos. Kad grāmata izvēlēta, to elektroniskā kataloga skatā uzreiz var rezervēt (“Pasūtīt”), autorizējoties ar sistēmas “Mana bibliotēka” datiem. Ir iespēja arī piezvanīt uz konkrēto bibliotēku vai uzrakstīt e-pastu un palūgt rezervēt izvēlēto grāmatu.