1894. gada ziemas dienā Pētera un Annas Eglīšu ģimenē Limbažu pagasta Enguru mājās piedzimst vecākais dēls Jānis (08.01.1894. – 28.12.1971). Pēc nepilniem 4 gadiem pievienojas brālis Andrejs.
Jānis bērnībā pārciestās slimības dēļ nevarēja brīvi pārvietoties un strādāt lauku darbus. Viņš atnāca uz galvaspilsētu, pabeidza Rīgas pilsētas Viļa Olava komercskolu un strādāja bankā. 1932. gadā Latvijas Bankas vecākais darbvedis Jānis Eglīte par nopelniem Latvijas labā tika iecelts par Triju Zvaigžņu Ordeņa kavalieri.
Viņa vērtības bija bērni un izglītība. Vecamtēvam bija kaligrāfisks rokraksts, un viņš labi spēlēja šahu. Jāņa un Emīlijas bērni mācījās mūziku un studēja augstskolās.
Čiekurkalna 7. šķērslīnijā radās iespēja uzbūvēt ģimenei māju. Kopā ar palīgiem to pabeidza 1937. gadā. Pēc gada ģimenei piepulcējās ceturtais bērns.
Kad Vidzemes puses tuvie un tālie radi brauca uz Rīgu, tad uzceltā māja visiem bija pieturas punkts un pārnakšņošanas vieta.
Likteņa sitieni bijuši smagi – paša veselība, dēla un meitas zaudējums, brāļa Andreja vienīgā dēla Egona pāragrā nāve bērnībā.
Čiekurkalna mājā palika dzīvot dēls Valdis līdz brīdim, kad uzcēla savu māju, un meita Lija, mana mamma. Esmu šeit uzaugusi, kopā ar māsu un brāļiem, savu vecāku, Lijas un Zigmunda Krūmiņu paspārnē, līdzās esot vecvecākiem – Jānim un Emīlijai Eglītei. Vecmāmiņa gan rosījās dārzā, gan pie plīts, gan veda mūs ar māsu uz pulciņiem. Vectēvs sēdēja pie loga un “ganīja” strazdus ķiršos, vienmēr smaidīgs un omulīgs. Vectēvam esmu pateicīga par savu vārdu. Kad mani atveda no slimnīcas, vectēvs noteica, ka vārds jāizvēlas ar pusgada starpību attiecībā pret piedzimšanas dienu.
Paldies, vectēv, par dzimtas mājas vietu!
Dzimtas uzvārdu tālāk nes Jāņa Eglītes vecākā dēla Valda bērni Jānis un Maris Eglītes un viņu dēli.
Jāņa Eglītes vecākā mazmeita Vija Liepa (Krūmiņa)
