Bibliotekāri literāti

Rīgas Centrālās bibliotēkas bibliotekāri literāti (1906–1940)

“Vispārīgi, attiecības starp bibliotēku un rakstnieku nav izšķiramas uz pirmā acu uzmetiena, tās ir komplicētas un sarežģītas. Bibliotēkas īstā būtība rakstniekiem ir draudzīga. Rakstnieku labā bibliotēkas ir darījušas daudz. Izveidojoties un attīstītos savā turpmākā gaitā, tās darīs vēl vairāk.” (Krūmiņš, Jūlijs. Bibliotēka un rakstnieks. Bibliotekārs, Nr.3, 1937, 54. lpp.)

Bet ko rakstnieki ir darījuši bibliotēku labā? Kāpēc daži izvēlējušies bibliotēku par savu darba vietu? Kā literātiem veicies ar bibliotekāru pienākumu izpildi Rīgas Centrālajā bibliotēkā un tās filiālbibliotēkās 20. gadsimta pirmajā pusē? Meklējot atbildes uz šiem un citiem saistošiem jautājumiem, ir tapis bibliogrāfiskais līdzeklis “Rīgas Centrālās bibliotēkas bibliotekāri literāti, 1906–1940”. Apkopotā informācija sniedz ieskatu divpadsmit bibliotekāru literātu dzīvē un darbībā, sākot ar Rīgas pilsētas bezmaksas lasītavas un bibliotēkas pārzini Jāni Jaunzemu (Apsīšu Jēkabu), kas apstiprināts amatā 1906. gadā, un noslēdzot ar Rīgas pilsētas 3. bibliotēkas praktikantu Dzintaru Sodumu, kas savas darba gaitas uzsācis 1941. gadā.

Izdevumā uzsvērta personu bibliotekārā darbība, norādot nozīmīgākos avotus turpmākai biogrāfiju atklāsmei un daiļrades analīzei. Nelielo ieskatu katras personas dzīvē un darbībā papildina bibliogrāfiskais saraksts. Materiāls kārtots hronoloģiski – pēc personas darba līguma attiecību uzsākšanas gada bibliotēkā. Tekstu ilustrē fotogrāfijas un dokumentu kopijas.

Informācijas apkopošanā iesaistījās Rīgas Centrālā bibliotēka un filiālbibliotēkas – to bibliotēku pēcteces, kurās reiz strādājuši šie literāti. Rīgas Centrālās bibliotēkas un daudzu filiālbibliotēku novadpētniecības krājumos joprojām rūpīgi tiek glabāts rakstnieku literārais mantojums, dokumentu kopijas un cita nozīmīga informācija par bibliogrāfiskajā līdzeklī ietvertajām personībām, taču par dažiem literātiem dokumentālās liecības ir ļoti skopas, nav saglabājušās vai vēl nav atrastas.

Temata izpētē izmantots Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājums un tās vadošo pētnieku Janas Dreimanes un Viestura Zandera publikācijas, arhīvu dokumenti. Ziņas meklētas interneta resursos, rakstnieku daiļdarbos, kā arī publikācijās un periodikā. Apkopotā informācija sniedz ieskatu, taču nepretendē uz pilnīgu temata atklāsmi, jo tās veidotāji ne vienmēr ir varējuši gūt dokumentālu apstiprinājumu literātu darba gaitām bibliotēkās. Tomēr tā ir iespēja pirmo reizi vienkopus mazliet iepazīt divpadsmit mūsu bijušos kolēģus – 20. gadsimta pirmās puses bibliotekārus literātus, ieinteresēt un piedāvāt informāciju viņu biogrāfiju un daiļrades tālākai izpētei, iepazīstināt ar literātu bibliotekārajā darbā gūtajām atziņām par bibliotēku un bibliotekāra profesiju, viņu attieksmi pret darbu bibliotēkā. Katrs no literātiem ir spilgta, nereti gan laikabiedru, gan mūsdienās pretrunīgi vērtēta personība, bet visi kopā veido sava laikmeta bibliotēku un bibliotekāru dzīves mozaīku.

Patīkamu un izzinošu tikšanos ar mūsu 20. gadsimta pirmās puses kolēģiem novēl šī izdevuma tekstu autore Inta Sallinene un bibliogrāfisko ierakstu sastādītāja Zinta Geršmane (Rīgas Centrālās bibliotēkas Bibliotēku dienesta galvenās ekspertes bibliotēku jomā).