Līdz 2024. gada 31. janvārim RCB Torņakalna filiālbibliotēkā (Ojāra Vācieša ielā 2) apskatāma Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestādes “Pārdaugavas kultūras apvienība” Kultūras centra “Iļģuciems” Tautas lietišķās mākslas studiju “Ataudze” un “Austra” izstāde “Laiks, kad leduspuķes logos zied”.
Iztādē redzamie Tautas lietišķās mākslas studijas “Ataudze” puzuri un TLMS “Austra” lielie lakati ir meistaru roku darbs, tautas daiļā amata laikmeta liecība un kultūrvēsturiska vērtība. Lai taptu meistardarbs, ir jāliek lietā senču tradīcijas, izdoma un jaunrade.
Lielo lakatu aizsākums Latvijā saistāms ar 19. gadsimta 2. ceturksni – ekonomisko situāciju un Bīdermeiera modes ietekmi. Eiropā tekstilrūpnīcu mākslinieki un ražotāji rūpējās par izstrādājumu estētisko kvalitāti. Audumi, tai skaitā lielie lakati, tika ievesti arī Latvijas teritorijā, tādējādi ietekmējot vietējo iedzīvotāju ģērbšanās normas un tradīcijas, kā arī kalpoja par ierosmes avotu vietējiem audējiem un mājamatniekiem.
Lielie lakati kļuva par neatņemamu tautas tērpa sastāvdaļu, un mūsdienās to aušanas tradīcijas ir noturīgas audēju meistaru un studiju dalībnieku vidū. To apstiprināja arī šī gada Dziesmu un Deju svētki un Tautas lietišķās mākslas izstāde “Mēs”, kurā bija skatāms daudzveidīgs un krāšņs lielo lakatu klāsts.
Saglabājot tradīcijas, vairākums studijas dalībnieču austo lakatu ir trinīša tehnikā, kas ir raksturīga mūsu senču arheoloģisko, etnogrāfisko villaiņu un lielo lakatu audumiem. Dalībniecēm aust lakatu ir zināms izaicinājums, jo ir jāsalāgo auduma kompozīcija, auduma tehnika, krāsu risinājums un izpildījuma kvalitāte un viss minētais ir jāpulē pacietīgā un neatlaidīgā darbā.
Puzuris, lukturis, krīģis jeb spurgulis ir tradicionāls iekaramais telpu rotājums, kas gatavots uz diega, saverot niedru, salmu vai smilgu posmiņus un papildinot tos ar dzīpariem, putnu spalvām, lupatu vai papīra gabaliņiem. Puzuris izplatīts ne vien Latvijā, bet arī daudzviet citur Ziemeļeiropā.
Ķists pēc savas formas atgādina mazu kantainu saulīti. Šo rotājumu izgatavoja Ziemas saulgriežos, kad laiks bija vistumšākais, jo tumšajā gadalaikā cilvēki darināja rotājumus, kas viņiem atgādināja sauli.
Kopš seniem laikiem tika uzskatīts, ka putni ir senču dvēseles, kas aizsargā un palīdz tiem, kas tagad dzīvo uz Zemes. Putnu figūriņas tika dāvinātas jauniešiem kāzās, ar tiem, tāpat kā ar puzuriem un ķistiem dekorēja māju.
Ja iekārtais ķists, puzuris vai putns lēni griežas, tas nozīmē, ka telpā ir laba gaisa cirkulācija un izlīdzināts enerģijas lauks, tāpēc istabā dzīvojošajiem paredzams laimīgs un ilgs mūžs.
Tautas lietišķās mākslas studijas “Ataudze” vadītāja Ineta Vēvere
Tautas lietišķās mākslas studijas “Austra” vadītāja Aina Bernava
Izstāde skatāma bibliotēkas darba laikā: P, T, Pk: 10.00–18.00; O, C: 11.00–19.00; S: 10.00–17.00.
Kontaktinformācija bibliotēkā: tālr. 67026211
