Anda Silvija Dauvarte. Mediķis mediķu sabiedrībā.

15.06.2017. Andu Silviju Dauvarti intervē Ināra Bezmere RCB filiālbibliotēkā “ Vidzeme”. Intervijas ilgums 00:35.43.

Mediķe Anda Silvija Dauvarte dzimusi Rīgā 1932. gadā ārstu ģimenē. Bērnības un jaunības atmiņas saistās ar Tērbatas, Elizabetes, Dzirnavu ielām un Vērmanes dārzu. Apprecoties jaunā ģimene pārceļas uz dzīvi Araišu ielā. Lielāko darba dzīves daļu autore strādā Organiskās sintēzes institūtā, meklējot pretvēža savienojumus. Autore atzīst, ka dzīve ir pagājusi interesanti, vienmēr ir bijis daudz, ko darīt, ir gandarījums par sasniegto. Visu mūžu Andai Silvijai ir bijusi interese par kultūras pasākumiem, literatūru un mākslu, un joprojām mīļākā nodarbe ir grāmatu lasīšana.

Andris Hegmanis. Rīgas celtnes un teātri.

02.06.2017. Andri Hegmani intervē Ināra Bezmere RCB filiālbibliotēkā “Vidzeme”. Intervijas ilgums 00:56:16.

Andris Hegmanis dzimis 1943. gadā Grobiņā, dzīvo Rīgā no 1961. gada, kad uzsāktas studijas Rīgas Politehniskajā institūtā Celtniecības fakultātē. Intervijā autors stāsta par savu darba mūžu, ceļot un restaurējot nozīmīgas Rīgas celtnes. Andris Hegmanis piedalījies vienas no pirmajām Rīgas augstceltnēm viesnīcas “Latvija” celtniecībā, viesnīcas ” Rīdzene” būvē, Nacionālās operas restaurācijā, Purvciema monolīto dzīvojamo ēku “Puisītis“ un “Meitenīte” celtniecībā un daudzu citu Rīgas ēku būvniecībā. Andris Hegmanis atceras pagājušā gadsimta sešdesmito gadu Rīgu, izsaka vērtējumu par nesen uzceltajām un restaurētajām Rīgas celtnēm, stāsta par Mežciemu, kurā dzīvo. Andra Hegmaņa mūža vaļasprieks ir teātris.Šogad būs 70. autora teātru sezona. Intervijā stāstīts par redzētajām teātru un operu izrādēm.

Guna Zvaigznīte. Viena kārtīga rīdziniece.

19.05.2017. Gunu Zvaigznīti viņas mājās intervē Aija Svilāne. Intervijas ilgums 00.54.01.

Tēlniece Guna Zvaigznīte dzimusi pirms 88 gadiem un visu mūžu dzīvo Rīgā. Dzīve norisinās abos Daugavas krastos. Bērnības un jaunības atmiņas saistās ar Pārdaugavu – Māras dīķa apkaimi, Rīgas skolotāju institūta mēģinājuma pamatskolas 1. klasi, Rīgas 27 pamatskolu, Lietišķās mākslas vidusskolu, Mākslas akadēmijas tēlniecības nodaļu. Spilgti raksturota pirmskara un pēckara dzīve, savstarpējās attiecības un sadzīve Rīgā. Atgriežoties no bēgļu gaitām Kurzemē, tiek atgūta tikai viena istaba iepriekšējā dzīvoklī, ir jāiziet filtrācijas komisija. Autore uzskata, ka pēckara periodā smagākais nebija aukstums un nepietiekamā pārtika, bet gan nodevība, tas, ka nevarēja uzticēties cilvēkiem. Patiesu baudījumu sniedz izcilā koncertu dzīve Rīgā .

Ināra Bezmere. Mana kultūras galvaspilsēta.

07.06.2017. Ināru Bezmeri intervē Aija Svilāne RCB filiālbibliotēkā “Vidzeme”. Intervijas ilgums 00: 41: 46.

Ināra Bezmere dzimusi 1953. gadā Jēkabpilī, bet Rīgā dzīvo no 21. gadsimta sākuma. Autore atklāj savas dzimtas stāstus un dzimtas saistību ar Rīgu, vecvecākiem Annu un Staņislavu Gailīšiem, tēva draugu rīdzinieku Alfrēdu Slavenieku un viņa uzņemtajām fotogrāfijām. Pirmie iespaidi par Rīgu ir no muzeju un teātru apmeklējumiem, kafejnīcu Planetārijā, Mirdzas Ķempes bērēm. Autore atceras savu dalību Atmodas laika notikumos Rīgā, stāsta par šodienas dzīvi Rīgā, kultūras pasākumiem, kurus apmeklē kopā ar mazbērniem. Ināra Bezmere uzskata Rīgu par savu kultūras galvaspilsētu.

Ingrīda Žaggere. Maza, bet tik ļoti mīļa. 

Centrā Ingrīda Žaggere, no kreisās – brīvprātīgā intervētāja Ināra Bezmere

30.05.2017. Ingrīdu Žaggeri intervē Ināra Bezmere RCB filiālbibliotēkā “Vidzeme”. Intervija ilgst 00:33:25.

Ingrīda Žaggere dzimusi 1952. gadā. Rīgu atceras kopš bērnības. Vasaras tiek pavadītas laukos, bet pārējais laiks Rīgā. Autore stāsta par pagājušā gadsimta Rīgu – par Rīgas Centrālo universālveikalu, kura saldumu nodaļā strādā māte, par vecmāmiņu – profesora Žaggera kundzi, kas ar draudzenēm sarunājās vācu, angļu un franču valodās. Ingrīda mācās Rīgas 7. Natālijas Draudziņas vidusskolā, darbojas Jaunatnes teātra skolēnu aktīvā un apmeklē visas teātra izrādes, darbojas Astronomijas biedrībā, apmeklē juveliera maestro Naikes vadīto dzintara apstrādes pulciņu. Autore piedalās radio organizētajos konkursos un bieži kā balvu iegūst biļetes operas un koncertu apmeklējumiem. Autores secina, ka Rīga ir maza, bet tik ļoti mīļa, un dzīvot tajā ir interesanti.

Valdis Mellups. Neizlutināta paaudze. 

13.06. 2017. Valdi Mellupu intervē Aija Svilāne RCB filiālbibliotēkā “Vidzeme”. Intervija ilgst 00:49.34.

Valdis Mellups dzimis Rīgā, Pārdaugavā 1942. gadā. Mācījies Rīgas 45. septiņgadīgajā skolā un 4. vidusskolā. Intervijā stāsta par kara laika bumbas sprādzienu vecātēva mājas pagalmā, pēckara Rīgas satiksmi, pontonu un koka tiltu pāri Daugavai, pēckara paaudzes Rīgas zēnu nodarbēm un izklaidēm, dienestu padomju armijā sporta rotā. Pēc dienesta armijā uzsākts darbs Rīgas Radio rūpnīcā. Intervijā sniegts ieskats ražošanas procesos, rūpnīcas strādnieku ikdienā, valdības vīru vizītēs rūpnīcā, medicīnas un sadzīves pakalpojumu nodrošinājumā, padomju laiku strādnieku atpūtas un ceļojumu iespējās, padomju varas noteiktajos ierobežojumos un to sekās.

Viktorija Brokāne. Sieviete sievietes gados.

10.06.2017. Viktoriju Brokāni intervē Aija Svilāne RCB filiālbibliotēkā “Vidzeme”. Intervija ilgst 00:53: 28.

Viktorija Brokāne dzimusi 1948. gadā, bet Rīgā dzīvo un strādā kopš 1967. gada. Intervijā stāsta par darba gadiem VEF un noslēpumu, kuru neizpauda 10 gadus, par to kā no virtuves strādnieces kļuva par pavāri un vienu no pirmajām Latvijas brīvvalsts bezdarbniecēm. Viktorija ir dzīvojusi dažādos Rīgas rajonos, tagad Muceniekos. Viktorija stāsta par dalību un piedzīvojumiem Atmodas un barikāžu laika notikumos. Kopš 2003. gada viņa strādā kā māsu palīdze Onkoloģijas centrā un uzskata, ka tā ir viņas īstā vieta. Intervijā izskan liela sāpe par nebūšanām veselības aprūpē, sociālo nevienlīdzību, bēgļu jautājumu, mazajām algām un pensijām, par to, ka cilvēki spiesti aizbraukt, un Rīga kļūst arvien tukšāka.

Agrita Grosbarte. Mīlestības vēstules Viktoram Lapčenokam.

23.05.2017. Agritu Grosbarti intervē Ieva Mūrniece RCB filiālbibliotēkā “Vidzeme”. Intervijas ilgums 00:28:08.

Agrita Grosbarte dzimusi 1962. gadā un visu mūžu dzīvo Rīgā. Intervijā autore stāsta par bērnību un skolas gadiem Teikā, Rīgas pilsētas 18. bērnudārzu un 36. vidusskolu, kakao garšu. Tas ir laiks, kad tiek rakstītas un nogādātas mīlestības vēstules bērnības dienu elkam novadniekam Viktoram Lapčenokam, veidotas un izmantotas dziesmu klades, svinēti atmiņā paliekoši svētki un dejots valsis Bastejkalnā. Intervijā ir Agritas vecāku iepazīšanās stāsts un spilgtas viņu dzīves epizodes.