Rīgas Centrālajā bibliotēkā saņemts Antas Bušas dāvinājums – izdevuma „Pašvaldību Darbinieks: mēnešraksts pašvaldību darbam un darbinieku sabiedriskās dzīves jautājumiem” šādi numuri: 1938. gada Nr. 6,10; 1939. gada Nr. 4, 5, 6, 8, 9; 1940. gada Nr. 2.
Līdz šim mēnešraksts glabājies Antas Bušas radinieka profesora Marģera Stepermaņa mājās. Dāvinājums ir pieejams Rīgas Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības lasītavā „Rīgas Centrālās bibliotēkas vēsture. Rīga: novadpētniecība” (Brīvības ielā 49/53, 2. stāvā).
Mēnešraksts „Pašvaldības Darbinieks” ir Rīgas pilsētas darbinieku biedrības ikmēneša izdevums, kas iznāk no 1930. līdz 1940.gadam. Ar 1939.gada Nr.12 izdevuma nosaukums tiek nedaudz mainīts no „Pašvaldību Darbinieks” uz „Pašvaldības Darbinieks”. Mēnešraksta saturā izdalītas pastāvīgas rubrikas: „Galvaspilsētas valdes darbība”, „Senāta lēmumi”, „Darbinieku dzīve”, „Hronika”, „Ceļi un satiksme”, „Ārzemju apskats”, „Rakstniecība”. Raksti, kas tematiski tajās neiekļaujas, apkopoti katra mēnešraksta numura sākumā. Dažos numuros ir papildus rubrikas, piemēram, „Humors”.
Izdevums ir īpaši nozīmīgs RCB un filiālbibliotēku speciālistiem novadpētniecības darbā un bibliotēku vēstures izpētē, jo tajā atrodama informācija – viss par Rīgu un rīdziniekiem, Rīgas vēsturi, likumiem un notikumiem, personībām, statistika, kā arī svarīgākais Latvijā un ieskats ārzemju valstu dzīvē. Izdevuma publikācijas uzbur pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu beigu un 1940. gada Rīgas gaisotni, ļauj iepazīt rīdzinieku dzīvi, problēmas, pašvaldības rūpes par iedzīvotājiem visās svarīgākajās dzīves jomās, iezīmē pilsētas attīstības plānus, iepazīstina ar laikabiedriem.
Izdevumu bagātina reklāmas, kas piedāvā izklaides, preces, pārtiku, pakalpojumus un daudz ko citu, norādot, kādās adresēs šos pakalpojumus var saņemt. Mēnešrakstā ievietotas Rīgas sabiedrisko celtņu, pasākumu, personu fotogrāfijas. Vairākas publikācijas veltītas valsts vadoņa Kārļa Ulmaņa politikas slavinājumam un viņa fotogrāfijām, piemēram, valsts prezidents Ulmanis atklāj 15. maija laukumu, Brīvības pieminekli. Izdevumā publicēts prezidenta K.Ulmaņa un Kara ministra ģenerāļa J.Baloža parakstītais „Valdības manifests” (Pašvaldību darbinieks, Nr.5, 1939, 467.-468.lpp.).
Sadaļā „Rakstniecība” var iepazīties ar jauno grāmatu apskatiem un bibliotēkās iegādāto grāmatu bibliogrāfiskajiem sarakstiem, doti padomi, kādas grāmatas iegādāties bibliotēkām.
Izdevumā publicēta arī informācija par Rīgas pilsētas bibliotēkām un bibliotekāriem. Te varam uzzināt, kad bibliotekāri pieņemti darbā, kad beiguši darba attiecības, dažreiz arī norādot iemeslu, kāpēc uzsākuši vai pārtraukuši darba attiecības, piemēram:
„Pieņemti dienestā uz brīva līguma, skaitot ar 1940.gada 1.februari par bibliotekāriem ar algu pēc 5.grupas: Marta Papulis – 10.bibliotēkā, Zigrida Semago – 3.bibliotēkā, un Konstantīns Armanis-Zīmeļs – 6.bibliotēkā” (Pašvaldības darbinieks, Nr. 2, 1940, 135.lpp.); „Olga Zīle – pieņemta dienestā uz brīva līguma par bibliotekari 2.bibliotēkā ar algu pēc 5.grupas, skaitot ar 1939.gada 16.maiju. (Pašvaldību darbinieks, Nr.6, 1936, 543.lpp.).
Sīkāka informācija sniegta par darba jubilejām, arī bibliotekāru. Viens no rakstiem veltīts bibliotekārei Irmai Mauriņai, kura bibliotekāres darbam veltījusi 25 gadus un 17 no tiem Āgenskalna 2.tautas bibliotēkā. Biogrāfiskās ziņas papildina Irmas Mauriņas fotogrāfija (Pašvaldību darbinieks, Nr.6, 1938, 421.-422.lpp.).
Izdevums sniedz informāciju par pilsētas valdes lēmumiem, kas attiecas uz bibliotekāra profesionālo darbību, arī uz bibliotekāru darba apģērbu. Tā Pilsētas valde ir lēmusi, ka bibliotēku un lasāmo punktu darbiniekiem un darbiniecēm darba vietā obligāti jāvalkā „Melni vilnas drēbes ķiteļi” (Pašvaldību darbinieks, Nr.6, 1939, 521.lpp.). Vienreiz gadā šī apģērba iegādei pilsētas valde izsniedz 20 latus. Dienestu atstājot, ķiteļi nav jāatdod darba vietā.
Izsmeļošas statistikas tabulas, veltītas pilsētas skaitliskajam raksturojumam, atklāj arī bibliotēku apmeklētāju skaitu, piemēram, Pilsētas bibliotēkās un lasītavās apmeklētāju skaits 1938.gadā no janvāra līdz maijam bija 614 267, bet 1937.gadā no janvāra līdz maijam – 588 526.
Skatu Rīgas vēsturē sniedz svarīgāko vēstures notikumu hronika, kas ietver visa veida nozīmīgāko informāciju, sākot jau no pilsētas dibināšanas.
„Pašvaldību darbinieks” ir izdevums, kas var iekrāsot vienu otru „balto plankumu” Rīgas pilsētas publisko bibliotēku vēsturē un papildināt bibliotēku novadpētniecības krājumu ar līdz šim nezināmiem vai mazāk zināmiem faktiem, dokumentiem un attēliem.
Lasiet izdevumu “Pašvaldību Darbinieks” Latvijas Nacionālajā digitālajā bibliotēkā www.periodika.lv.
Informāciju sagatavoja:
Inta Sallinene
Rīgas Centrālās bibliotēkas
Bibliotēku dienesta
galvenā speciāliste bibliotēku jomā
