20.decembrī plkst.15.00 RCB Daugavas filiālbibliotēkā (Aviācijas ielā 15) notiks teletilts ar Tihvinu, Pleskavu (Krievija), Čikāgu (ASV) un Limbažiem un Rīgu (Latvija). Teletilts ir veltīts Tihvinas pilsētas un Tihvinas rajona Goda pilsonim, tēvam Sergijam (Garklāvam).
Teletiltā piedalīsies muzeju speciālisti un vēsturnieki no Tihvinas, Pleskavas un Sanktpēterburgas, un krievu pareizticīgo baznīcas pārstāvji. Atmiņās par tēvu Sergiju (Garklāvu) dalīsies viņa radinieki no ASV un no Limbažiem, tuvinieki, kas ilgus gadus bija viņa draudzes locekļi, kā arī cilvēki, kuru ieguldījums Tihvinas Dievmātes ikonas atgriešanai Tihvinā ir ļoti liels. No Rīgas teletiltā piedalīsies Čikāgas Svētās Trijādības draudzes pārstāve Tatjana Pitersa un uzņēmējs Kārlis Zariņš, grāmatas «Возвращение. 51 час» (Atgriešanās. 51 stunda) autors, un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes Kultūras iestāžu un amatiermākslas nodaļas Kultūras centru programmas vadītājs Arnis Miltiņš.
Teletilta iniciatori ir Tihvinas bibliotēkas – sociokultūras centra „Teffi” Hanzas bibliotēkas darbinieki.
Pasākuma laikā apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar plašu informatīvo materiālu un fotogrāfiju izstādi „Tihvinas ikonas glabātāji” no Tatjanas Pitersas personīgā arhīva.
Tihvinas Dievmātes ikonai (m.ē.1.gs) ir pasaulē atzīta vēsturiska un mākslinieciska vērtība. Taču galvenais ir tas, ka šī ikona ir Dieva žēlastības apliecinājums, ikona, kuru baznīcas valodā sauc par brīnumdarītāju. Ikonogrāfi Tihvinas Dievmātes attēlu pieskaita Odigitrijas tipa ikonām, kuras Bizantijā īpaši godāja kā plaukstošas valsts simbolu.
No viduslaikiem Tihvinas Dievmātes ikona atradās Tihvinas Dievmātes Aizmigšanas (Uspenskas) vīriešu klosterī. Otrās pasaules laikā vācu karaspēks izveda to uz Pleskavu, vēlāk ikona tika nogādāta uz Rīgu, kur nokļuva pie Rīgas arhibīskapa Jāņa (Garklāva). Padomju armijai tuvojoties Rīgai, arhibīskaps Jānis Garklāvs kopā ar savu audžu dēlu Sergiju Garklāvu, glābjot ikonu, devās bēgļu gaitās cauri visai Eiropai līdz brīdim, kad guva patvērumu ASV.
Savā testamentā arhibīskaps Jānis (Garklāvs) novēlēja savam dēlam, tēvam Sergijam (Garklāvam), atgriezt ikonu tās vēsturiskajā vietā – Tihvinas Dievmātes Aizmigšanas (Uspenskas) vīriešu klosterī tad, kad pienāks laiks, un Krievijā tiks mainīta vara un tās attieksme pret baznīcu un kad tiks atjaunots pats klosteris. 2004.gada 9.jūlijā Tihvinas Dievmātes ikona tika ievietota savā vēsturiskajā vietā Tihvinas klosterī. Bet pirms tam, pateicoties vairāku cilvēku gādībai, lielajai vēlmei un rūpēm, ikonas ceļš uz mājām ritēja caur Rīgu – pilsētu, no kuras ikona arī tika aizvesta. Viens no šiem cilvēkiem bija uzņēmējs Kārlis Zariņš. Savā grāmatā „Возвращение. 51 час” autors dalīsies ar iespaidiem par savu misiju un sajūtām, organizējot ikonas viesošanos Rīgā.
Tēvs Sergijs Garklāvs (Sergejs Koževņikovs, 20.12.1927. Ventspils – 19.10.2015. Čikāga, ASV) 1943.–1950. kalpoja kā arhierejiskais hipodiakons (ipodiakons) Rīgā, Ventspilī, Vācijā un ASV.
1944. gadā kļuva par arhibīskapa Jāņa (Garklāva) (1898–1982) audžudēlu un pārņēma viņa uzvārdu. Tajā pašā gadā kopā ar savu audžutēvu, Rīgas arhibīskapu Jāni (Rīgas katedras pārvaldītājs no 1943. līdz 1944. gadam), nākamo Čikāgas un Mineapoles arhibīskapu, izbrauca uz Vāciju, kur atradās pārvietoto personu nometnē.
1949. gadā Sergijs Garklāvs ieradās ASV un tajā pašā gadā salaulājās ar Aleksandru Jovinu. Aleksandra Garklāva (Jovina) dzimusi 1927.gadā Baltkrievijā, ieceļojusi ASV 1949.gadā un strādājusi par medmāsu.
1949. gadā pēc laulībām Sergijs Garklāvs tika iesvētīts par diakonu.
1950.–1957. – kalpoja par diakonu Svētās Dievmātes Patvēruma (Pokrova) katedrālē Ņujorkā.
- gadā Sergijs Garklāvs tika iesvētīts par garīdznieku.
1957.–1960 – viņš bija Dievmātes Patvēruma (Pokrova) baznīcas pārvaldnieks Teri, Indiānas štatā.
1960.–1983. – Svētā Panteleimona baznīcas pārvaldnieks Argo, Ilinoisas štatā.
1983.–1999. – Svētās Trijādības (Troicas) katedrāles pārvaldnieks Čikāgā.
1999.gadā atstāja kalpošanu un bija pierakstīts Svētās Trijādības (Troicas) katedrālē Čikāgā, Ilinoisas štatā.
2004.gadā ar Sergija Garklāva tiešu dalību dzimtenē atgriezās Tihvinas Vissvētās Dievmātes brīnumdarītāja svētbilde, par kuras glabātāju tēvs Sergijs bija kļuvis pēc sava audžutēva arhibīskapa Jāņa (Garklāva) nāves 1982. gadā.
No 2012.gada decembra S.Garklāvs veica garīdznieka pienākumus Tihvinas Dievmātes Aizmigšanas (Uspenskas) vīriešu klosterī, kur arī tagad atrodas Tihvinas Dievmātes brīnumdarītāja svētbilde.
Pēc Tihvinas svētbildes atgriešanās Tihvinas Dievmātes Aizmigšanas (Uspenskas) vīriešu klosterī tēvs Sergijs Garklāvs bieži ciemojās dzimtenē – Latvijā, apciemoja savu dzimto Ventspili. Viņam patika apmeklēt sava audžutēva arhibīskapa Jāņa (Garklāva) kalpošanas vietas – Liepāju, Dundagu, Limbažus.
Sergijam Garklāvam ir pieci bērni: trīs dēli – virspriesteris Aleksandrs, Georgijs un Pāvils, kā arī divas meitas – Marija un Olga.
