1940.–1949.gada svarīgākie notikumi:

1940. gads

  • Notiek bibliotēku fondu tīrīšana.
  • Rīgas pilsētas 9. bibliotēkā atklāj “Sarkano stūrīti”.
  • Rīgas pilsēta pārņem no Latvijas Bērnu palīdzības biedrības (Maskavas ielā 185) grāmatu izdalīšanas punktu jaunatnei, izveidojot to par patstāvīgu 13. bibliotēku, vadītāja Alīse Emsiņa.

1941. gads

  • Nodibina Bibliotēku centrāli, kurā izveido arī Masu darba metodisko kabinetu. Par kabineta vadītāju ieceļ Rīgas pilsētas 3. bibliotēkas pārzini Nikolaju Bāliņu.
  • Pārdalot 9. bibliotēkas štata vienības un saglabājot vienotu plānošanu, atskaites un budžetu, izveido Rīgas 9. bērnu un jaunatnes bibliotēku.

1944. gads

  • Rīgas pilsētas 3. bibliotēka pārceļas uz jaunu mājvietu Gogoļa ielā 4/6.

1946. gads

  • Divistabu dzīvoklī Vienības gatvē 62 darbu uzsāk Rīgas 2. bibliotēkas filiāle – pirmā tautas bibliotēka pēc kara, pārzine Marta Kalēja.
  • Atver Rīgas pilsētas 21. bibliotēku.

1947. gads

  • 1. augustā atver Rīgas pilsētas 17. bibliotēku, pārzinis Alfrēds Goba.

1948. gads

  • Miera dārzā tiek ierīkots „Lasāmais galds”, kas darbojas jūlijā, augustā un septembrī.

1949. gads

  • Tiek nacionalizēta Rīgas Visu Svēto pareizticīgo draudzei piederošā ēka Kijevas ielā 8, tās pirmais stāvs piešķirts Rīgas pilsētas 3. bibliotēkai.
  • Lokomotīvju depo kantora ēkā atver Rīgas pilsētas 30. bibliotēku, pārzine Anna Pētersone.