Vera Auziņa. Bolderājas šodienas simboli.
Veru Auziņu intervē Nijole Veselova 2017. gada 25. maijā RCB Bolderājas filiālbibliotēkā. Intervija ilgst 16 minūtes 44 sekundes. Intervijā stāstījums krievu valodā, jautājumi latviski.
Vera Auziņa dzimusi 1985. gadā un ir bolderājiete trešajā paaudzē. Autore stāsta par šodienas Bolderāju un novadniekiem, ar kuriem lepojas. Intervijā izjusti stāsti par Bolderājas suņiem un kaķiem, kuriem nav savu māju, un par to, kā bolderājieši par tiem rūpējas un mēģina glābt, par Bolderājas putniem un to vērošanu. Bolderājiešu brīvā laika pavadīšanas iespējām, par Andreja un Igora organizēto aizraujošo slēpņošanas spēli „Noslēpumainā Bolderāja”, par „Laimes koku” netālu no bibliotēkas.
Agris Raisks. Kad dīvāns peld.
08.06.2017. Agri Raisku intervē Vera Auziņa RCB Bolderājas filiālbibliotēkā Intervijas ilgums 00:17:33.
Agris Raisks atmiņu stāstu iesāk ar savu vecvecāku un vecāku atmiņām, arī par 1882.- 1884. gadā darbojušos Daugavgrīvas divgadīgo elementārskolu, Bolderājas sākumskolu. Agra Raiska dzimtas stāsti piemin aizpagājušā un pagājušā gadsimta Bolderāju, Skulti un tās baronesi, sapostīto Jelgavu, virsleitnantu kapelmeistaru Viduleju, skolotāju Rubīnu un viņu nozīmi Bolderājas kultūras dzīvē, karu postījumus Bolderājā, māju Lielajā ielā 20, „Cičkinu krogu”, Šapiro fabriku un tās mūra skursteņa spridzināšanu, Bolderājas ciema padomi. Intervijā raksturoti Bolderājas tilti – gan tie, kas ir, gan tie, kas reiz bija, plūdi, minēts Krupīšu dārzs un vecie Bolderājas kapi. Autors stāsta par savu pēckara bērnību, pārtikas kartītēm, pavēli divu stundu laikā pamest savu māju.
Sarunā iesaistās arī citi RCB Bolderājas filiālbibliotēkas Atmiņu pēcpusdienas dalībnieki.
Fragmenti no Marijas Raiskas, Agra Raiska mātes dienasgrāmatas
Asja Neslere. Nekas nav tik feins kā Platkājs Reins.
26.05.2017. Asju Nesleri intervē Rita Dzidra Benķe Bolderājas filiālbibliotēkā. Intervijas ilgums 00:23:34.
Asja Neslere dzimusi 1931. gadā Rīgā un Bolderājā dzīvo 40 gadus. Autore stāsta par pirmskara un kara laika Bolderāju, par māju Bolderājā, kura celta 1853. gadā. Intervijā minētas dzimtas iepriekšējās paaudzes un to stāsti par Bolderāju. Autore atceras pirmskara Bolderājas veikalus, sadzīves pakalpojumus, krodziņus, satiksmi, arī dzelzceļa līniju Bolderāja – Zasulauks, Lielo ielu kā centrālo Bolderājas ielu. Asja Neslere piemin savas bērnības garšu – ēdienus, kas bija raksturīgi bolderājiešu zvejnieku un jūrnieku ģimenēs.
Ausma Skuķe. Norīkojumā uz dejām.
Ausma Skuķe
16.05.2017. Ausmu Skuķi intervē Rita Dzidra Beņķe RCB Bolderājas filiālbibliotēkā. Intervijas ilgums 00:19:04. Sarunā piedalās arī citi RCB Bolderājas filiālbibliotēkas Atmiņu pēcpusdienas dalībnieki.
Ausma Skuķe dzimusi 1938. gadā un visu mūžu dzīvo Bolderājā. Skolas gadu un bērnības atmiņas saistītas ar Bolderājas Miglas ielu, Padomju armijas Virsnieku namu kā apkārtnes kultūras centru, ar dažādām brīvā laika pavadīšanas iespējām. Bolderājas meitenes apmeklēja Virsnieku namā deju nodarbības, bet vietējie zēni mācīties dejot nav gribējuši. Meitenēm par deju partneriem tika norīkoti Padomju armijas obligātā dienesta karavīri, bet, lai nokļūtu Daugavgrīvā uz karavīru rīkotajām ballēm, bolderājiešiem bija nepieciešamas caurlaides. Intervijā stāstīts par pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem, kad Silikātu fabrika pamazām noraka Bolderājas kāpas un būvēja ķieģeļu mājas, par to, kā dažādos laikos pārvietojies Bolderājas centrs.
Ausmu Skuķi intervē Rita Dzidra Beņķe
Guna Rozīte. No pirmā valša līdz „Aijā žū žū”.
26.05.2017. Gunu Rozīti intervē Rita Dzidra Beņķe RCB Bolderājas filiālbibliotēkā. Intervijas ilgums 00:11:30.
Guna Rozīte dzimusi 1932. gadā Rīgā. Intervijas centrā ir vecvectēva celtā māja Bolderājā un tās pārvērtības laika gaitā, dzīve Bolderājā bērnībā, skolas gados. Autore atklāj Bolderājas kinoteātra nozīmi bolderājiešu brīvā laika pavadīšanā.
Jānis Ivanovskis. Vijole no malkas.
08.06.2017. Jāni Ivanovski intervē Vera Auziņa RCB Bolderājas filiālbibliotēkā.Intervija ilgums 00:57:27.
Jānis Ivanovskis dzimis 1945. gadā sava vectēva Jāņa Ivanovska mājā Bolderājā. Intervijā ietverts vectēva Jāņa Ivanovska dzīvesstāsts, lasīti fragmenti no viņa atmiņu pierakstiem, dienasgrāmatām. Autora vectēvs, Nopelniem bagātais skolotājs Jānis Ivanovskis, lielāko darba dzīvi saistīts ar dažādām Bolderājas skolām. Intervijas autora vectēvs 1897. gada 1. novembrī sācis strādāt Bolderājas divklasīgajā Tautas apgaismošanas skolā. Saglabājušās vectēva piezīmes par tā laika Bolderāju, skolu, mācībām skolotājiem, skolas pārzini Dāvidu Upīti. Dienasgrāmatā aprakstīts bildinājums rokdarbu skolotājai Henrietei Šteinbergai un sāncenša atriebība. Vectēva dzīvesstāstā ir gan 1905. gada revolūcijas notikumi un bēgšana no melnās sotņas, gan viņa kā sociāldemokrāta atbrīvošana no skolotāja darba pēc Kārļa Ulmaņa apvērsuma, daži mēneši ieslodzījumā Salaspils koncentrācijas nometnē Otrā Pasaules kara laikā. Visu Jāņa Ivanovska dzīvi caurvij mūzika, spēlējot vijoli, mācot to skolēniem, dziedot Bolderājas korī, apmeklējot koncertus. Intervija stāsta arī par iespaidiem, pirmo reizi apmeklējot operu. Jānis Ivanovskis ir sarakstījis daudzas mācību grāmatas.
Juris Gailis. Ikdienišķais kaviārs.
18.05.2017. Juri Gaili intervē Vera Auziņa RCB Bolderājas filiālbibliotēkā Intervijas ilgums 01:20:00.
Juris Gailis dzimis 1946. gadā un uzsver, ka ir Bolderājas pamatiedzīvotājs un patriots. Viņš ar sirsnību un pateicību atceras skolas gadus, direktoru Edgaru Dzērvi, klases audzinātāju Gaļinu Vinokurovu un citus skolotājus, stingro kārtību stundu starpbrīžos, draudzību ar Gruzijas skolēniem, dalību skolas ģeogrāfijas pulciņā. Autors stāsta par vecākiem, ēku Gaigalas un Stūrmaņu ielas stūrī, apraktas mantas meklēšanu, ģimenes ikdienu , bolderājiešu iecienītiem ēdieniem, mājdzīvniekiem, ģimeņu izbraukumiem ar laivām, iecienītām atpūtas vietām, izcilu mākslinieku viesošanos Bolderājā, kino apmeklējumus, Bolderājas pasta nodaļu un un pirmos telefonus. Intervijā raksturota satiksme ar Rīgu dažādos laika posmos, autora brauciens bērnībā ar pēdējo Bolderājas – Rīgas vilciena reisu uz 1. maija svētku demonstrāciju Rīgā. Raksturoti pēdējā laika Bolderājas autobusu satiksmes uzlabojumi. Intervijā stāstīts par Bolderājas kāpām un to norakšanu un pārmaiņām Bolderājā vairākos gadu desmitos.
Liesma Marta Safonova. Laba dzīvošana Bolderājā.
Liesma Marta Safonova
16. 05 2017. Liesmu Martu Safonovu intervē Nijole Veselova RCB Bolderājas filiālbibliotēkā. Interviju papildina citi RCB Bolderājas filiālbibliotēkas Atmiņu pēcpusdienas dalībnieki.
Liesma Marta Safonova dzimusi 1937. gadā un visu mūžu dzīvo Bolderājā. Autore stāsta par saviem skolas gadiem Rīgas pilsētas 19 vidusskolā Bolderājā, par 200 rubļu lielu skolas naudu un tās pelnīšanu, par talkas mēnesi kolhozā, par skolas laiku draudzību, kas saglabājusies mūža garumā, skolēnu orķestri un deju vakariem, medicīnas pakalpojumiem skolēniem. Padomju laiku iecienītais Spilves lidostas restorāns apmeklēts, lai padejotu, paklausītos Aino Bāliņu un Johanna orķestri. Padomju laikos koncertu, teātru, kino biļetes bija lētas, bet, lai tās nopirktu, reizēm nācās stāvēt rindā visu nakti. Liesma Marta stāsta, kā Bolderājā atvērti jauni veikali, kā mainījušās ballēšanās tradīcijas un kādu mūziku spēlē kafejnīcā, kas atrodas aiz viņas dzīvokļa sienas.
Lilija Bolotkina. Galvenais ir grāmatas.
Lilija Bolotkina
16.05.2017. Liliju Bolotkinu intervē Rita Dzidra Benķe RCB Bolderājas filiālbibliotēkā. Intervijas ilgums 00:25:45.
Lilija Bolotkina dzimusi 1937. gadā un visu mūžu dzīvo un strādā Bolderājā. Četrdesmit darba gadus Lilija ir nostrādājusi RCB Bolderājas filiālbibliotēkā. Autore stāsta par bibliotēkas dažādām mājvietām, grāmatu nozīmi. Atmiņās autore kavējas pie bērnības un jaunības dienu Bolderājas. Pagājušā gadsimta 60. gados noteikto govju turēšanas aizliegumu, par vienīgo govi, kurai pie Hrusčova izkarotas tiesības izņēmuma kārtā palikt Buļļos. Autore stāsta par strādnieku ienākšanu Bolderājā no citām padomju republikām, savstarpējām attiecībām un konfliktu risināšanu starp boderājiešiem un daugavgrīviešiem, Mīlestības saliņu kā iecienītu bolderājas meiteņu un karavīru randiņu vietu un govju ganībām. Intervijā iekļauti dzimtas stāsti par mammas nokļūšanu Bolderājā un saimniekiem Kļavām.
Intervijā iesaistās arī citi 2017. gada 16. maija RCB Bolderājās filiālbibliotēkas Atmiņu pēcpusdienas dalībnieki.
Regīna Auziņa. Mīļa no pirmās dienas
Regīnu Auziņu intervē Vera Auziņa Regīnas Auziņas mājās 2017. gada 19. maijā 1 stundu 20 minūtes.Ierobežojumu intervijas izmantošanai nav.
Regīnai Auziņai ir 81 gads . Bolderājā dzīvo no 1953. gada. Autore stāsta par savu darba mūžu Latvijas Ķemmdziju vērptuvē no 1953. gada līdz aiziešanai pensijā.Viņa raksturo darba apstākļus, dzīvi kopmītnēs, strādnieku vervēšanu citās padomju republikās, pēckara un vēlāko padomju laika sadzīvi, vizītkartes preču iegādei, arodbiedrības sagādāto preču izpārdošanu ar izlozes palīdzību,savu cīņu par Bolderājas latviskošanu, bailēm no jūrniekiem, papeļu stādīšanu. Rūpnīcas automašīnu kravas kastēs nereti tika ielikti soli un darbinieki devās tuvākās un tālākās ekskursijās, kā arī ogot un sēņot pat uz Latgales mežiem.
.
Skaidrīte Pavlova. Govis Mīlestības saliņā.
26.05.2017. Skaidrīti Pavlovu intervē Rita Dzidra Beņķe RCB Bolderājas filiālbibliotēkā. Intervijas ilgums 00:16: 98.
Skaidrīte Pavlova dzimusi 1931. gadā. Bolderājā. Autore stāsta par bērnību Bolderājā, audzināšanu ģimenē, savas dzimtas saietiem. Par vectēva darba vietu Buļļupes muitas punktā, Mīlestības saliņas un Krievu salas saimniecisku izmantošanu. Stāsts par Bolderājas iedzīvotāju izvairīšanos kara laikā no iesaukšanas okupācijas armijā.
Mirdza Lejiņa. Daugavgrīvas republika
Mirdza Lejiņa
Mirdzu Lejiņu intervē Nijole Veselova 2017.gada 16.maijā RCB Bolderājas filiālbibliotēkā. Intervija ilgst 12 minūtes 48 sekundes.
Par dzīvi un darbu Daugavgrīvā, par padomju laikā slēgto piejūras zonu. No zvejnieku ciematiņa līdz daudzstāvu mājām. Kapi un Pareizticīgo baznīca. Daugavgrīvas fabrikas, Matrožu klubs un Mūzikas skola. Vakarbuļļu telšu pilsētiņa.
