Rīgas pilsētas 3. bibliotēkas pārzinis (1937–1944)
Rīgas pilsētas 7. bibliotēkas pārzinis (1944–1945)
Rīgas pilsētas 17. bibliotēkas pārzinis (1947–1948)
Alfrēds Goba (J. Dokalnietis, Vectēvs, A. Svarāns, Aldis Goba, A. Vīksna) – literāts, literatūras vēsturnieks un kritiķis, tulkotājs, bibliotekārs – dzimis 1889. gadā Dignājas pagasta “Slīderos”.
Pēc Gipterānu skolas pabeigšanas Alfrēds Goba mācījies Rīgā biedrības “Latvija” vakara kursos, studējis Maskavas Šaņavska Tautas universitātē Vēstures un filozofijas fakultātē. Pirmā pasaules kara laikā kopā ar vecākiem devies bēgļu gaitās uz Krieviju, vēlāk nonācis Kaukāzā. Latvijā Alfrēds Goba atgriezās 1918. gadā. Četrus gadus pavadījis tēva mājās, bijis darbvedis Dignājas pagasta valdē, tad nopircis nelielu ģimenes māju Rīgā, Saukas ielā, kurā nodzīvoja līdz mūža beigām.
Alfrēds Goba bijis izdevuma “Ilustrēts Žurnāls” redaktors un žurnāla “Labietis” redaktors, bet no 1924. gada pievērsies galvenokārt literāram darbam. No 1934. līdz 1937. gadam A. Goba bijis Latvijas Sabiedrisko lietu ministrijas Propagandas nodaļas vadītājs, no 1937. līdz 1948. gadam strādājis dažādās Rīgas bibliotēkās, Vilhelma Ķuzes fabrikā, LPSR Zinātņu Akadēmijā un Autortiesību aizsardzības pārvaldē.
Alfrēds Goba vienmēr uzsvēris bibliotēku un grāmatu nozīmi: “Liela nozīme bibliotēkām. Viņām vajaga būt labam pedagogam un vienmēr iesākt ar tādām grāmatām, kas aizkustina lasītāju. Grāmata ir tas burvju kuģis, kas mūs aiznes, kur vēlamies, viņa ir vieta, kur mēs satiekamies ar visiem pasaules lielajiem cilvēkiem un vedam ar viņiem klusas sarunas; grāmata ir tas kauss, kas pildīts ar brīnišķo dzērienu, kuru dzerot gan dzesējas mūsu slāpes, kas radušās ikdienas reālā dzīvē, gan atkal rodas jaunas ilgas – pēc augstākas, lielākas, daiļākas cilvēcības.” (Goba, A. Kā es tiku par grāmatu draugu. Kultūras Vēstnesis, Nr.6, 1925, 95.-96. lpp.).
1937. gadā Alfrēds Goba turpināja Pāvila Rozīša darbu Rīgas pilsētas 3. bibliotēkā. Šos pienākumus viņš pildīja vairāk nekā sešus gadus. Baigajā gadā (1940. g. jūlijs–1941. g. jūnijs) viņš tika atbrīvots no amata, bet šajā laikā Ķuzes fabrikas direktors Rūdolfs Veidemanis uzdeva Alfrēdam Gobam sakārtot fabrikas un viņa paša bibliotēku.
Alfrēdu Gobu kā bibliotēkas vadītāju atceras Rīgas pilsētas 3. bibliotēkas praktikants, topošais rakstnieks Dzintars Sodums: “Goba ieved mācekli 3. bibliotēkas istabā, kur melnas, apkvēpušas grāmatas stāv plauktos. Goba šīs grāmatas dabūjis no izdegušas leišu katoļu baznīciņas. Tā esot leišu literatūra laikā, kad krievu valdība aizliegusi Lietuvā lietot latīņu burtus. Leišu grāmatas tad drukātas slepeni un ārzemēs.” (Sodums, Dzintars. Savai valstij audzināts. No: Sodums, Dzintars. Kopoti raksti. Rīga : Atēna, 2001, 1. sēj., 292. lpp.)
1941. gadā, vācu okupācijas laikā, Alfrēdu Gobu atkārtoti iecēla par Rīgas pilsētas 3. bibliotēkas pārzini. Šajā amatā viņš nostrādāja līdz 1944. gada novembrim, pēc tam dažus mēnešus vadīja Rīgas pilsētas 7. bibliotēku, bet tad Alfrēdu Gobu arestēja par Padomju Savienības apmelošanu, tomēr pierādījumu trūkumu dēļ atbrīvoja. No 1947. gada viņš strādāja Rīgas pilsētas 17. bibliotēkā, bet 1948. gadā kā “Ulmaņa galma rakstnieks” atkal tika atbrīvots no bibliotēkas pārziņa vietas.
Alfrēds Goba publicējis vairāk nekā 1000 rakstu un recenziju par latviešu literatūru. Sarakstījis grāmatas “Juris Neikens”, “Jēkabs Zvaigznīte”, “Pirmās “Pēterburgas Avīzes” un viņu nozīme tautas atmodas gaitā” u. c. Tāpat viņš sarakstījis literatūras vēstures grāmatu skolām “Latviešu rakstnieki” un grāmatu “Palīgs latviešu literatūras eksāmenos” (ar pseidonīmu A. Vīksna). Alfrēds Goba ir arī līdzautors A. Prandes grāmatai “Latvju rakstniecība portrejās” (1926), kurā sniedzis īsus apskatus par vairāk nekā 360 personām.
20. gs. 20.–30. gados Alfrēda Gobas literatūrzinātniskie darbi tika publicēti ļoti daudz, bet padomju varas gados viņa darbus tikpat kā neizdeva. Jau pirmajā kaitīgo grāmatu sarakstā, ko Galvenā literatūras pārvalde sastādīja 1944. gada rudenī, norādīts, ka no apgrozības jāizņem visi Alfrēda Gobas darbi. Tomēr viņš turpināja rakstīt un vairākos mašīnraksta eksemplāros pavairoja savas atmiņas par daudziem latviešu kultūras darbiniekiem. Mūža nogalē Alfrēds Goba vāca arī citu kultūras darbinieku atmiņas, ko nodeva Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejam. Alfrēda Gobas rokrakstu materiāli glabājas Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļā.
Alfrēds Goba miris 1972. gada 31. janvārī Rīgā, apglabāts Slokas kapos. Viņa meitas bēgļu gaitās nonāca ASV.
Darbi
Alfreda Gobas Juris Neikens : dzīve un darbs / Alfrēds Goba. – Rīga : Jessens, 1926. – 71, [1] lpp. : il., portr. – (Ievērojami vīri dzīvē un darbā ; Nr. 9).
Andrejs Pumpurs un Lāčplēša spēka avoti / Alfrēds Goba. – Rīga : Pagalms, 1934. – 19, [1] lpp.
Auseklis un latvietības avoti / Alfrēds Goba. – Rīga : Pagalms, 1934. – 17 lpp.
Jēkabs Zvaigznīte : tautas atmodas laika rakstnieks dzīvē un darbā / Alfrēds Goba. – Rīga : Jessens, [1925?]. – 94, [2] lpp. : portr. – (Ievērojami vīri dzīvē un darbā ; Nr. 10).
Kronvalda Atis latvisma atmodas vēsturē / sarakst. Aldis [Alfrēds] Goba. – Rīga : Labietis, 1937. – 63, [1] lpp.
Kronvalda Atis un tēvu zemes mīlestības avoti / Alfrēds Goba. – Rīga : Pagalms, 1934. – 16 lpp.
Latgale : latgalieši spaidu laikā : nacionālisma, rakstniecības, biedrošanas un skološanās sākums : attiecības ar baltiešiem / Alfrēds Goba. – Rīga : Valters un Rapa, 1933. – 205, [3] lpp.
Latviešu rakstnieki : biogr. un darbu apskati : iev. rakstniecības vēsturē pamatskolām / Alfrēds Goba. – Rīga : Valters un Rapa, 1926. – 163, [1] lpp. : portr.
Latvju tautas gods / Alfrēds Goba. – Rīga : Pagalms, 1935. – 79, [1] lpp.
Elektroniskie resursi
Kā radās un kā izzūd plaisa, kas šķir Latgali no pārējās Latvijas / publ. ar pseidonīmu Antons Svarāns. – [Alūksne] : Eraksti, 2012. – 1 tiešsaistes resurss (13 lapas) ; 160 KB.
Latgales sasniegumi Latvijas valsts laikā : līdz ar atskatu par tautas un valsts apvienošanas gaitu / publ. ar pseidonīmu Antons Svarāns. – [Alūksne] : Eraksti, 2012. – 1 tiešsaistes resurss (29 lapas) : il. ; 482 KB.
Literārā apdare
Amtmanis-Briedītis Alfreds. Pretim saulei : manas dzīves stāsts / A. Amtmanis-Briedītis. – Rīga : LVI, 1963. – 285, [2] lpp. : il., portr.
Miesnieks Kārlis. Mana dzīve un darbs mākslā / Kārlis Miesnieks. – Rīga : LVI, 1959. – 347, [2] lpp., [16] lp. il. : il.
Literatūra par Alfrēdu Gobu
Goba A. Kā es tiku par grāmatu draugu : [biogr., atmiņas] / A. Goba // Kultūras Vēstnesis. – Nr.3 (1925), 38.-40. lpp. ; Nr.4 (1925), 54.-56. lpp. ; Nr. 5 (1925), 72.-75. lpp. ; Nr.6 (1925), 93.-96. lpp.
Bērsons Ilgonis. Alfrēds Goba daudz strādājis : [bibliogr. izziņa] / Ilgonis Bērsons // Varavīksne. – Rīga : Liesma, 1989. – 100.-104. lpp.
Bērsons Ilgonis. A. A., A. G. / Ilgonis Bērsons // Segvārdi un segburti : noslēpumi un meklējumi / Ilgonis Bērsons. – Rīga : Mansards, 2016. – 15.-21. lpp.
Bibliotēkai 25 gadi : [par Rīgas pilsētas 3. bibliotēku Lāčplēša ielā 161] // Brīvā Zeme. – Nr. 245 (1937, 28. okt.), 6. lpp.
Jaujenieks V. Alfrēdam Gobam 80 / V. Jaujenieks // Literatūra un Māksla. – Nr. 46 (1969, 15. nov.), 11. lpp.
Knope Elza. Alfrēds Goba un literatūras vēsture : [sakarā ar A. Gobas 100. dz. d.] / Elza Knope // Karogs. – Nr.11 (1989), 151.-154. lpp.
Līduma Gundega. Mans tēvs / Gundega Līduma // Labietis. – Čikāga. – Nr. 43 (1972), 995.-998. lpp.
Mikulāne Aina. Darbīgais mūžs / Aina Mikulāne // Jēkabpils Vēstnesis. – (1998, 21. janv.), 2. lpp.
Sodums Dz. [Par Alfrēdu Gobu] / Dz. Sodums // Savai valstij audzināts ; Taisām tiltu : romāni / Dz. Sodums. – Rīga : Liesma, 1993. – 223.-231. lpp.
Zanders Ojārs. Piemirsta darba vīra atcerei: [sakarā ar Alfrēda Gobas 100. dz. d.] / O. Zanders // Latvijas Jaunatne. – Nr.18 (1990, 30. janv.), 3. lpp.
Zanders Viesturs. Grāmatnieki no Sēlijas : Jānis Kriškāns un Alfrēds Goba / Viesturs Zanders // Es daru tā. – Nr. 12 (1999), 17.-23. lpp. – Bibliogr.: 25 nos.
