Jānis Vilhelms Lācis (Vilis Lācis) (1904–1966)

Rīgas pilsētas 9. bibliotēkas bibliotekārs praktikants (1933–1935)

Jānis Vilhelms Lācis (Vilis Lācis) – rakstnieks, publicists, politiķis – dzimis Mīlgrāvī, kādreizējā Mangaļu pagasta Rīnūžu ciemā ostas strādnieka ģimenē.

Pirmā Pasaules kara laikā ģimene devās bēgļu gaitās uz Krieviju, Altaja novada Bijskas apriņķi. Jānis Vilhelms Lācis apmeklēja Barnaulas skolotāju semināru, ko nepabeidza. Tā arī palika viņa vienīgā izglītība. Mācoties seminārā, viņš strādāja par izsūtāmos zēnu laikrakstā “Zarja Altaja”, bet pēc tam, 15 gadu vecumā, bijis Altaja novada ciema padomes sekretārs. Zigmunds Skujiņš par šo jaunieti raksta: “Te iezīmējas noteikts raksturs. Te es redzu Lāci, kurš 36 gadu vecumā, Ulmaņa varai krītot, nevilcinoties pieņems piedāvājumu vispirms iesēsties iekšlietu ministra un pēc tam premjerministra (komisāru padomes priekšsēdētāja) krēslā.” (Skujiņš, Z. Aplikācija par rakstnieku un laikmetu. Ķekava : Las.ām, [2018], 169. lpp.). Latvijā 20. gadsimta 20. gados Lācis bija ostas krāvējs, kuģu kurinātājs un zvejnieks, bet līdztekus tam pievērsās rakstniecībai.

No 1933. gada novembra līdz 1935. gada augustam Jānis Vilhelms Lācis strādāja par bibliotekāru praktikantu Rīgas pilsētas 9. bibliotēkā. Par bibliotekāra gaitu uzsākšanu viņš raksta savam paziņam K. Jansonam: “Dabūju vietu pilsētas bibliotēkā. Mierīgs un diezgan patīkams darbs. Ja Tev kādreiz gadās iebraukt Rīgā, vari apmeklēt mani vai nu mājās jeb darbā. Bibliotēka atrodas Vidzemes šosejā Nr.5 (taisni blakus Gaisa tiltam), un es tur strādāju no plkst. 2–8 pēcpusdienā.” (Sveiks, vecais Sibīrieti! : V. Lāča vēstule K. Jansonam. 1934. g. 2. apr. Vec-Mīlgrāvī. No: Lācis, Vilis. Kopoti raksti, Rīga : Liesma, 1980, 25. sēj., 146. lpp.)

Darbs bibliotēkā, lai gan fiziski vieglāks nekā ostas strādniekam, tomēr nebija savienojams ar grāmatu lasīšanu darba laikā un literāro darbību, kā Lācis varbūt bija maldīgi cerējis. Viņš sūdzas par pārpūli: “Parasti man iznāk pārpūlēties, jo bez literāriskā darba es vēl strādāju kā bibliotekārs Rīgas pilsētas bibliotēkā. Rakstīšanai tad atliek vienīgi naktis un svētdienas… Grāmatas jālasa tramvajā vai autobusā, uz darbu braucot – kā zaglim.” (A. Kannilim, Rīgā, 1935. g. 12. febr. No: Lācis, Vilis. Kopoti raksti, Rīga : Liesma, 1980, 25. sēj., 14. lpp.) Darbs bibliotēkā Vilim Lācim neveicās un sagādāja rūgtumu. Viņš gaidīja, ka pēc pusgada no praktikanta viņu paaugstinās par bibliotekāru, bet tas nenotika. Sevišķi Vilim Lācim nepatika bibliotekāra darbs un atmosfēra bibliotēkā pēc Kārļa Ulmaņa apvērsuma, jo no bibliotēkas krājumiem tika izņemtas grāmatas, kas simpatizēja Lāča pārliecībai.

Jau pirms darba bibliotēkā Vilis Lācis bija guvis un turpināja gūt panākumus kā rakstnieks. Romāna “Zvejnieka dēls” skatuves variants 1934. gadā vienlaikus tika izrādīts Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, Jelgavā un Ventspilī. 1934. gada 10. martā notika “Zvejnieka dēla” pirmizrāde Nacionālajā teātrī. Rakstnieks aktīvi piedalījās izrādes iestudēšanas procesā, cik vien to varēja apvienot ar darbu bibliotēkā.

1938. gadā Vilis Lācis kļuva par laikraksta “Jaunākās Ziņas” līdzstrādnieku. Pēc Latvijas inkorporācijas PSRS sastāvā 1940. gada 25. augustā viņš aktīvi iesaistījās okupācijas varas augstākajos amatos un bija uzticams režīma kalps (bija Latvijas Republikas iekšlietu ministrs (1940) un Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs (1946–1959)). Vilis Lācis apbalvots ar augstiem padomju varas apbalvojumiem. 1946. gadā Latvijas nacionālie partizāni mēģināja veikt atentātu pret viņu, taču tas neizdevās. 1959. gada 27. novembrī Vilis Lācis devās pensijā.

Vilis Lācis ir 20 romānu un garo stāstu, 58 stāstu, 6 lugu un daudzu publicistisku apcerējumu autors. Viņa romāni tulkoti apmēram 50 valodās.

Mūsdienās Vilis Lācis ir negatīvi vērtēts gan kā rakstnieks (daudzus savus darbus viņš pārrakstīja atbilstoši padomju režīma prasībām), gan kā valstsvīrs, kurš bija klātesošs Latvijas iedzīvotāju nežēlīgajās deportācijās, bet viņa kā bibliotekāra praktikanta karjera bija īsa un neattaisnoja cerības uz vieglu darbu.

Vilis Lācis miris 1966. gada 6. februārī un apbedīts Rīgā, Meža kapos.

Darbi

Kopoti raksti : 26 sēj. / Vilis Lācis ; red. kol.: A. Grigulis… [u. c.] ; sast.: B. Gudriķe, V. Kalpiņš. – Rīga : Liesma, 1970–1980.

Cilvēki maskās / Vilis Lācis ; [Aijas Andžānes vāka māksl. noform.]. – Rīga : J.L.V., [2015]. – 286, [1] lpp.

Pūļa elks / Vilis Lācis. – Rīga : J.L.V., [2014]. – 190, [1] lpp.

Vēlais pavasaris / Vilis Lācis. – [Rīga] : J.L.V., [2014]. – 190, [1] lpp.

Zvejnieka dēls : romāns / Vilis Lācis. – Rīga : Zvaigzne ABC, [2020]. – 605, [1] lpp. – Grām. sagat. pēc 1940. g. izd.

V. Lāča vēstuleK. Jansonam : Vec-Mīlgrāvī 1934. g. 2. apr. : [minēts darbs bibliotēkā] / V. Lācis // Kopoti raksti / V. Lācis. – Rīga : Liesma, 1980. – 25. sēj., 12.-13. lpp.

Literatūra par Vili Lāci

Sokolova Ingrīda. Vēlreiz par Vili Lāci / Ingrīda Sokolova. – [Latvija] : Arto-1, 2012. – 171, [2] lpp. : fotogr., faks. – Papild. 2008. g. izd.

[1933. gads ; 1934. gads ; 1935. gads] : [V. Lāča dzīves un darbu hronika : arī par darbu bibliotēkā] / sast. B. Gudriķe // Kopoti raksti / V. Lācis. – Rīga : Liesma, 1980. – 25. sēj., 142.-152. lpp.

Avots Viesturs. “Sarkanais” Vecmīlgrāvja dendijs Vilis Lācis // Nedēļa. – Nr.7 (2007), 40., 41. lpp.

Bernāts Andris. Ostas krāvējs Lācis : [par rakstnieka politisko darbību padomju režīma periodā Latvijā] / Andris Bernāts // Patiesā Dzīve. – Nr.14 (2018, 20. jūl.), 40.-44. lpp. : ģīm.

Blaua Līga. Kas jūs bijāt, Vili Lāci? : [sakarā ar rakstnieka 105. dz. d. un gaidāmo Māras Zālītes lugas “Lācis” iestud. Latvijas Nacionālajā teātrī] / Līga Blaua ; tekstā stāsta LR Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktore Ārija Iklāva, literatūrzinātnieks Ilgonis Bērsons, V. Lāča mazmeita Iveta Feldmane ; tekstā V. Lāča, dzīvesbiedres Veltas Lāces izteikumi, fragm. no bijušā LR iekšlietu ministra Alfrēda Bērziņa atmiņām, rakstnieka Zigmunda Skujiņa apceres par V. Lāci // Ieva. – Nr.45 (2009, 11. nov.), 46.-48. lpp. : ģīm.

Jundze Arno. Problēma Vilis Lācis : [par rakstnieka politisko biogrāfiju] / Arno Jundze // Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai. – Nr.28 (2010, 3. febr.), 13. lpp.

Odiņš Kaspars. Vilis Lācis. Dievināts rakstnieks un režīma kalps / Kaspars Odiņš ; ar V. Lāča, Z. Skujiņa un rakstnieka biogrāfes Ingrīdas Sokolovas izteikumiem ; tekstā stāsta V. Lāča sekretāre Ārija Iklāva // Leģendas. – Nr.6 (2016, jūn.), 4.-[10.], 12. lpp. : ģīm.

Skujiņš Z. Rēķins bez pavilktas svītras. Līdzība par Vili Lāci / Z. Skujiņš // Aplikācija par rakstnieku un laikmetu / Z. Skujiņš. – Ķekava : Las. ām, 2018. – 162.-195. lpp.

Treijs Rihards. Par un ap Vili Lāci / Rihards Treijs : [sakarā ar Ingrīdas Sokolovas grām. “Par un ap Vili Lāci” izdošanu] // Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai. – Nr.231 (2008, 3. okt.), 12.-13. lpp. : ģīm.

Zālīte Māra. Kolaboracionisma atslēgas vārds : [par M. Zālītes lugu “Lācis” Latvijas Nacionālajā teātrī : saruna ar lugas aut.] / Māra Zālīte ; pierakst. Vita Krauja // Latvijas Avīze. – (Iel. “Kultūrzīmes”). – Nr.288 (2009, 7. nov.), 13. lpp. : ģīm.

Zandere Inese. Tautas Lācis / Inese Zandere ; tekstā stāsta literatūrzinātnieks Ilgonis Bērsons, filmas “Zvejnieks dēls” rež. Vilis Lapenieks, izd. “Atēna” red. Jānis Oga, Ingrīda Sokolova, Ināra Ķemere un Doma baznīcas draudzes priekšnieks Kaspars Upītis // Rīgas Laiks. – Nr.11 (2003, nov.), 26.-31., 34.-35. lpp.

Daiļliteratūra

Bērziņš Māris. Nākotnes kalējs : romāns / Māris Bērziņš ; red. Gundega Blumberga. – [Rīga] : Dienas Grāmata, 2021. – 415, [1] lpp. – (Es esmu… Vilis Lācis).