Rīgas pilsētas 9. brīvbibliotēkas organizators un vadītājs (1926–1941)
Rīgas pilsētas 4. bibliotēkas vadītājs (1941–1946)
Jūlijs Krūmiņš (pseidonīmi J. Marts, Klamburs, Rumburats) – literāts, rakstnieks, žurnālists, bibliotekārs – dzimis 1889. gada 21. septembrī Bauskas apriņķa Vecmuižas (mūsdienās Vecumnieku) “Krūmiņu” mājās saimnieka ģimenē. Izglītojies Rīgas tirdzniecības skolā un R. Mūrmaņa komercskolā. 1911. gadā uzsācis dienestu Krievijas cara armijā, piedalījies Pirmajā pasaules karā, nonācis vācu gūstā un tikai 1918. gadā atgriezies Latvijā, bet jau 1919. gadā mobilizēts Sarkanajā armijā, kur darbojies Latvijas padomju armijas laikraksta “Sarkanais Strēlnieks” redakcijā. 1921. gadā atgriezies dzimtajās mājās un līdztekus darbam vecāku saimniecībā rakstījis stāstiņus. Sekoja darbs Rīgā par uzraugu Valsts Mākslas muzejā.
Jūlijs Krūmiņš bija ilustrētā žurnāla “Nedēļa” literārās daļas līdzstrādnieks, kādu laiku arī redakcijas sekretārs, bet vēlāk uzņēmās izdevniecības “Vārpas” mēnešraksta “Jaunais Cīrulītis” vadību. 1925. gadā izdota Jūlija Krūmiņa pirmā grāmata “Uciņa brīnumu dienas: ilustrēti stāsti bērniem”.
1926. gada martā Jūlijs Krūmiņš Rīgas pilsētas Valdes Izglītības nodaļas uzdevumā sāka nodarboties ar Rīgas 9. brīvbibliotēkas dibināšanas organizatoriskajiem un administratīvajiem darbiem. Bibliotēka tika atklāta 1928. gada 11. februārī. Jūlijs Krūmiņš kļuva par tās pirmo un vienīgo pārzini līdz pat 1940. gadam. 1941. gada 5. jūlijā viņš tika pārcelts darbā uz Rīgas pilsētas 4. bibliotēku.
Jūlija Krūmiņa vadībā Rīgas pilsētas 9. bibliotēkā tika veiktas nozīmīgas pārmaiņas: 1930. gadā atvērts lasīšanas punkts Rīgas Tautas augstskolas telpās Akas ielā 10, kas darbojās līdz 1934. gada rudenim, 1931. gadā 9. bibliotēkā izveidota Bērnu un jaunatnes nodaļa, 1933. gadā bibliotēkai uzcelta piebūve. Tās projekta izstrādāšanā Jūlijs Krūmiņš izteica priekšlikumus par telpu izbūves principiem. 1934. gada maijā 9. bibliotēkā tika atklāts rakstnieku Literārais muzejs. 1925. gadā Jūlijs Krūmiņš iestājās Latvijas Bibliotekāru biedrībā un tika ievēlēts tās valdē. Jūlijs Krūmiņš bija viens no Bibliotekāru biedrības žurnāla “Bibliotekārs” izdošanas iniciatoriem. Šajā izdevumā viņš publicējis vairākus rakstus par bibliotēku, bibliotekāra un lasīšanas nozīmi.
No 1946. gada jūnija līdz 1949. gadam Jūlijs Krūmiņš strādāja Latvijas PSR Valsts bibliotēkā un bija Latviešu nodaļas, arī nodaļas “Baltica”, vadītājs, bet no 1949. gada līdz 1950. gada septembrim viņš vadīja Valsts bibliotēkas Novadpētniecības nodaļu.
Jūlijs Krūmiņš miris 1968. gadā. Atdusas vieta nav zināma.
Jūlija Krūmiņa darbi, maksimāli pilnīgi komplektēti RCB filiālbibliotēkā “Vidzeme”. Tur ir publikācijas, rokraksti un dokumenti, kas atspoguļo Jūlija Krūmiņa bibliotekāro darbību, literatūra par viņu, tai skaitā filiālbibliotēkas vadītājas Lolitas Grahoļskas 2005. gadā Latvijas kultūras koledžā izstrādātais kursa darbs “Bibliotekārs un žurnālists Jūlijs Krūmiņš (1890–1968)”. Daļa Jūlija Krūmiņa izveidotā Literatūras muzeja materiālu glabājas Latvijas Nacionālās bibliotēkas rokrakstu krājumā.
Par darbu bibliotēkā Jūlijs Krūmiņš rakstīja: “Vai bibliotekāra arods ir viegls vai grūts? Atbildes ir divas, divējādu sugu cilvēkiem. Ja jūs gribat būt labs bibliotekārs un strādāt no visas sirds, tad jums bibliotekāra arods būs grūts. Ja jūs gribat apmierināties ar to apziņu, ka esat slikts bibliotekārs, tad jums bibliotekāra arods būs rotaļa.” (Krūmiņš, Jūlijs. Bibliotekāra arods. Bibliotekārs, Nr. 1, 1937, 12.-13. lpp.).
Darbi
Anniņa jūrmalā un citi stāsti un pasakas / [Jūlijs Krūmiņš … u. c. ; il. A. Apsīts]. – Rīga : A. Jessens, 1930. – 64 lpp. : il. – (Mazās jaunības tekas ; Nr. 18).
Uciņa brīnumu dienas : il. stāsti bērniem / Jūlijs Krūmiņš ; [Z. Āres il.]. – Rīga : Vārniene, 1992. – 100, [2] lpp. : il.
Zem pelēkā šineļa : (zaldāta dienas grāmata) // Sarkanais Strēlnieks. – Nr.1–17 (1919). – Izņēmums Nr.14 (20), kam tehnisku problēmu dēļ bija tikai viena lapa.
Raksti par bibliotēku
Bērnu un jaunības literatūra : [par lielākajiem šīs lit. izdevējiem] / Jūlijs Krūmiņš // Latvju Grāmata. – Nr.3 (1930), 169.-173. lpp.
Bibliotekāra arods / Jūlijs Krūmiņš // Bibliotekārs. – Nr.1 (1937, marts), 12.-13. lpp.
Bibliotēka un rakstnieks : [pārdomas par rakstnieka un bibliotēkas sadarbību] / Jūlijs Krūmiņš // Bibliotekārs. – Nr.3 (1937), 53.-54. lpp. ; Nr.4 (1937), 78. lpp.
Laimīgie bērni : [par bērnu bibliotēkām] / J. Krūmiņš // Bibliotekārs. – Nr.4 (1937), 78. lpp.
Simpātisks pasākums : [par Valsts parauga pamatskolas 2. klases audzēkņiem un grāmatu popularizēšanu] // Mūsu Nākotne. – Nr.21 (1929), 636. lpp.
Skola un bibliotēka / Jūlijs Krūmiņš // Bibliotekārs. – Nr.2 (1937), 32. lpp.
Literatūra par Jūliju Krūmiņu
Grahoļska L. Bibliotekārs un žurnālists Jūlijs Krūmiņš : [nepubl. pētījums] / L. Grahoļska. – 25 lpp.
Dreimane Jana. Jūlijs Teodors Krūmiņš. Latviešu rakstniecībā, publicistikā un bibliotēku nozarē / Jana Dreimane // Rīgas Centrālās bibliotēkas gadagrāmata, 2018. – Rīga : RCB, 2019. – 96.-107. lpp.
Grimma Marta. Mūsu dzejnieces un rakstnieces Literāriskā muzejā : [par Rīgas pilsētas 9. bibliotēkas pārziņa Jūlija Krūmiņa izveidoto muzeju bibliotēkas telpās] // Sievietes Pasaule. – Nr.1 (1935), 14. lpp.
Rubule I. Krūmiņš Jūlijs / I. Rubule //Latviešu rakstniecība biogrāfijās. – Rīga : Zinātne, 2003. – 323. lpp.
Elektroniskās publikācijas
9. bibliotēkas pirmais pārzinis Jūlijs Krūmiņš // vidzeme.rcb.lv. – Pieejas veids: tīmeklis WWW.URL: https://vidzeme.rcb.lv/biblioteka/j_krumins.htm. – Resurss aprakstīts 2022. g. 30. maijā.
Ēka Rīgā, Brīvības gatvē 206 : RCB projekts “Rīga – arhitektūras pieminekļa vēstures skatījumā – 1” : RCB filiālbibliotēkas “Vidzeme” vēsture : [arī par Jūliju Krūmiņu]. – [Rīga : RCB, 2004]. – 1 CD.
