Rīgas pilsētas 6. bibliotēkas pārzinis (1924–1928)
Avots: Tēvija, Nr.120 (24.05.1943.)
Reinis Laiviņš (Dievkociņš) – rakstnieks, publicists, cenzors, ierēdnis, arhivārs, skolotājs, bibliotekārs – dzimis 1863. gada 10. maijā Ķēču (tagad Nītaures) pagasta “Kalna vārnās” saimnieka ģimenē. Savu pseidonīmu “Dievkociņš” izvēlējies mātes piemiņai, kuras mīļākais augs bijis dievkociņš. Mācījies Rīgas apriņķa tirdzniecības skolā, bet nav to pabeidzis. Būdams jau krietni gados, iestājies Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē kā brīvklausītājs, iegūstot ticības mācības skolotāja specialitāti. 1883. gadā Reinis Laiviņš uzsācis darbu Rīgā kā pasta un telegrāfa ierēdnis. Bijis ārzemju cenzors Preses virsvaldē, lietuviešu iespieddarbu cenzors, bet 1917. gadā – Pleskavas pilsētas valdes sekretārs. Reinis Laiviņš ir vadījis Latvijas Apgādes ministrijas preses nodaļu un bijis arhivārs Ārlietu ministrijā.
1924. gadā Rīgas pilsētas valde pieņēma lēmumu dibināt Rīgā, Sarkandaugavā, pēc skaita sesto bezmaksas tautas bibliotēku. Bibliotēka lasītājiem tika atvērta 1925. gadā. Reinis Laiviņš četrus gadus bija Rīgas pilsētas 6. bibliotēkas pārzinis. Par šo bibliotēku viņš sagatavojis izsmeļošu informāciju Latvijas Bibliotēku padomes gadagrāmatā (Rīga, 1926).
Dievkociņš rakstījis stāstus, tēlojumus, ceļojumu aprakstus, reliģiskus un ētiskus rakstus, lūgšanas. Šie darbi publicēti presē. Pirmā publikācija – stāsts “Jaungada vakara sapnis” – 1888. gada decembrī iespiesta laikraksta “Baltijas Vēstnesis” pielikumā. 1905. gadā iznāca Dievkociņa pirmais romāns “Gods un apziņa”. Vēlākos gados viņš pievērsies bērnu literatūrai, sarakstījis grāmatu “Roku ēnas un rotaļa”. No vācu valodas tulkojis Vilhelma Buša darbu “Nost ar stārķiem!”. Pēdējos mūža gados sarakstītie Dievkociņa darbi palikuši manuskriptos. Tajos rodams arī plašs atmiņu sējums, kurā atainota gan cenzūras sistēma Krievijas impērijas laikā, gan bērnu svētku organizēšana un daudzi citi kultūrvēsturiski notikumi.
Līdztekus rakstniecībai un daudzajiem amatiem Reinis Laiviņš aktīvi iesaistījies sabiedriskajā darbībā – dibinājis bērnudārzus un vadījis Bērnu rotaļu biedrību, 1908. gadā sarīkojis pirmos bērnu svētkus, Lielzalvē nodibinājis dziedāšanas biedrību un brīvbibliotēku. 1908. gadā pēc Dievkociņa rosinājuma biedrībā “Sociētē Polyglotte” Rīgā līdztekus vācu, krievu, franču, angļu un esperanto valodas kursiem ieviesti latviešu valodas kursi. Reinis Laiviņš iestājies arī par lietuviešu valodas mācīšanu.
Darbi
Reiņa Deewkoziņa Gods un apsiņa : romans / R. Dievkociņš. – Rīga : Aut. apg., 1905. – 151 lpp. – Vecajā ortogrāfijā.
Laimes telegrammma : [stāsts : no žurn. “Austrums” Nr.10 (1904)] / R. Dievkociņš // Karogs. – Nr.11 (2005, nov.), 73.-76. lpp.
Mirdzas piedzīvojumi ganos / R. Dievkociņš. – [Umurga, 1934]. – 32 lpp. – (Rakstu avots ; Nr. 7).
Seno Tīkanu ieroči : stāsts no nesenās pagātnes / R. Dievkociņš. – Rīga : Ev.-lut. baznīcas virsvalde, 1939. – 83, [3] lpp. – (Stāstu sērija ; Nr. 5).
Skaistā vasara Dīķupē? / R. Dievkociņš. – Rīga : Ev.-lut. baznīcas virsvalde, 1938. – 40 lpp. – (Rakstu avots ; Nr. 4).
Ziemassvētku ceļojums : stāsts par Jāzepu un Mariju : velt. māmiņai / R. Dievkociņš. – Rīga : Aut. izd., 1926. – 30 lpp.
6. Rīgas pilsētas bibliotēka – lasītava / R. Laiviņš // Latvijas Bibliotēku padomes gadagrāmata. – Rīga, 1926, 1.-148. lpp.
Literatūra par Reini Dievkociņu
Rusmanis Sigurds. No Ieriķiem Alauksta virzienā : [par Amatas novada vēsturi : arī par Reini Laiviņu] / Sigurds Rusmanis // Druva. – (Iel. “Novadnieks”). – Nr.108, 116 (2013, 12., 26. jūl.), 11. lpp.
Rusmanis Sigurds. Viņi dzimuši Nītaurē : [par ievērojamiem cilvēkiem Cēsu rajonā : arī par Reini Laiviņu] / Sigurds Rusmanis // Druva. – (Iel. “Novadnieks”). – Nr.200 (2003, 23. dec.), 3. lpp.
Viņš atgriešanos nepiedzīvoja // Laiks. – Ņujorka. – 1954, 27. marts, 3. lpp.
