Ķengarags ir apkaime pilsētas dienvidu daļā, starp Daugavu un 1861.gadā atklāto Rīgas – Daugavpils dzelzceļa līniju. Kā apdzīvota vieta Ķengarags (Kengaragge) minēts 16.gs. otrajā pusē, bet pilsētas administratīvajā teritorijā iekļauts 1924.gadā.
17.-18.gs. Ķengaragā saimniekoja Mazjumpravas muižas īpašnieki. 18.-19.gs. darbojās loču un enkurnieku stacija, divas kokzāģētavas, vairākas manufaktūras (cukura, fajansa, podiņu), ķieģeļu rūpnīca, Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika, Baltijas linu audekla manufaktūras kompānija, gumijas izstrādājumu fabrika “Kvadrāts”.
20.gs. 50.-60.gados izvērsta individuālā apbūve un tipveida daudzstāvu dzīvojamo ēku celtniecība. Mūsdienās Ķengarags savas robežas paplašinājis līdz Rumbulai. Tas ir dzīvojamais rajons ar attīstītu lielveikalu un tirdzniecības tīklu, labiekārtotu atpūtas teritoriju – Daugavas promenādi.
Informācijas avotu saraksts:
Rīgas pilsētas novadpētniecība
Rīga latviešu daiļliteratūrā
Daugavas promenāde
Promenādes rekonstrukcijas darbi uzsākti 2009.gadā, starptautiskā ES finansētā projekta “Pievilcīgas un dinamiskas sabiedrības izveide kopīgi ar iedzīvotājiem” (CADDIES) ietvaros. Projekta īstenošanas gaitā labiekārtota teritorija posmā no Kaņieru ielas līdz Kvadrāta ielai, ierīkots apgaismojums, veloceliņi, uzstādītas ceļa zīmes, atklāts putnu novērošanas tornis, ierīkots aktīvās atpūtas laukums, uzstādīti šaha un tenisa galdiņi, atjaunots gājēju tiltiņš pie Elles dīķa, izveidots panduss ar aizsargmūri cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, ierīkots svētku apgaismojums, uzstādīts vides dizaina objekts “Velosipēds”, atklāts vides objekts – akmens sols. Daugavas promenāde ir ļoti populāra iedzīvotāju pastaigu vieta.
Informācijas avotu saraksts:
Rīgas pilsētas novadpētniecība
Daugavas promenādes vēsture
Dienvidu tilts
Vērienīgākā neatkarības laika būve Baltijā, kas savieno Ķengaragu ar Bišumuižu. Tilta būvniecība uzsākta 2004.gada 15.novembrī ar svinīgu kapsulas iemūrēšanu. Dienvidu tilts satiksmei atklāts 2008.gada 17.novembrī. Tilta garums ir 803 metri, katrā tā virzienā ir trīs braukšanas joslas, veloceliņi un ietves gājējiem.
Informācijas avotu saraksts:
Rīgas pilsētas novadpētniecība
Rīgas Porcelāna rūpnīca
Uzņēmums atradās Maskavas ielā 257. To dibināja Krievijas uzņēmējs Sidors Kuzņecovs 1841.gadā un sākotnējais nosaukums bija Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika.
Tās darbības sākumā izgatavoja pusfajansa traukus, bet no 1851.gada – arī porcelāna traukus. Vislielākais rūpniecības uzplaukums vērojams 1913.gadā, kad fabrikā tika nodarbināti 2650 cilvēki. 1940.gadā rūpnīca tika nacionalizēta un pārdēvēta par Rīgas porcelāna un fajansa rūpnīcu. 1963.gadā to apvienoja ar bijušo Jesena porcelāna fabriku. Tās galvenā produkcija bija porcelāna un fajansa saimniecības trauki, porcelāna caurules, elektrotehniskais porcelāns. No 1968.gada nosaukums – Rīgas porcelāna rūpnīca. 1996.gada septembrī uzņēmums atzīts par maksātnespējīgu.
Informācijas avotu saraksts:
Rīgas pilsētas novadpētniecība
