Stāstītāja ir Vita Maļarčika – čiekurkalniete ceturtajā paaudzē un trīs dēlu māte.
Vitas vecāki ir slavenie riteņbraucēji Ziedonis Ernests Cakuls (dzimis 1932. gadā) un Ārija Karmena Cakule (dzimusi 1930. gadā).
Ziedonis pusi savas dzīves veltīja riteņbraukšanas sportam. Šķirotavas depo mašīnista dēls savas sporta gaitas uzsāka 1950. gadā. Vienlīdz labus panākumus viņš guva gan trekā, gan šosejā, gan arī krosā. Vairākkārt viņš plūca sudraba un bronzas laurus Vissavienības sacensībās. 1956. gadā viņš nokļuva slavas virsotnē – izcīnīja PSRS čempiona titulu krosā. Izbeidzis aktīvās sporta gaitas, Ziedonis, kam riteņbraukšana bija tik tuva un pierasta, kļuva par treneri. Diemžēl laiks un aktīvajam sportam atdotie gadi viņu nesaudzēja, un mūžībā viņš devās jau 36 gadu vecumā.
Ārija Cakule, dzimusi Birkhāne, Čiekurkalna skaistās Jāņa Poruka vidusskolas audzēkne, skolā sasniedza labus panākumu sportā. Viņa bija aktīva fiziskajā kultūrā un visvairāk mīlēja tādus sporta veidus kā vieglatlētika, slēpošana, ātrslidošana. Čiekurkalns bija un ir īpaši piemērots riteņbraukšanai. Savos jaunības gados Ārija arī ātrslidošanā sasniedza augstus rezultātus, kā arī treneriem par prieku sasniedza jaunus republikas rekordus slidskriešanā. Slavas augstumus Ārija sasniedza tālajā 1949. gadā, kad dzimtajā Rīgas Čiekurkalnā no sacensībām Minskā, Baltkrievijā, sportiste atgriezās kā Vissavienības uzvarētāja ātrslidošanā. Ar to vēl Ārijai nebija gana. Sportiskais gars un azarts nesa Āriju tālāk. Varbūt tas ir tas augstums, kurā mūs nes mīlestības gars? Kopā ar Ziedoni, savu topošo vīru, trenējoties un sacenšoties, jauni rekordi tika uzstādīti riteņbraukšanā trekā un sprinta braucienos.
Āriju un Ziedoni apvienoja sports, kuram viņi veltīja visus savus spēkus un enerģiju. Pienāca 1951. gads, un tika reģistrēta arī laulība.
“Sports paņem visu! Lūgums pievērst uzmanību “Dinamo” logo uz krekliņa gan Ziedonim, gan Ārijai. “Dinamo” logo tiek slavēts, pat gūstot traumas sportā. Humors ir Ziedoņa labākais draugs, un viņš pozē fotogrāfam pēc sacensībās (Senču silā “Dinamo” velotrekā 1955 .gadā) gūtajām traumām, kurās viņš zaudēja divus priekšzobus. Ārija, vienmēr uzticīga Ziedonim, rūpējās par avārijā iesaistītajiem transportlīdzekļiem,” stāsta Oskars Maļarčiks, Ārijas un Ziedoņa Cakuļu mazdēls.
Maza atkāpe par Ārijas vecākiem, kas labu prātu deva svētību savas meitas iziešanai pie sportiskā un godalgotā vīra. Ārijas tētis Jānis Birkhāns ir dzimis 1906. gadā Bīriņu pagastā, viņa cienītā un godājamā sieva un Ārijas māte, Emīlija Ernestīna Birkhāne dzimusi 1902. gadā arī Bīriņu pagastā.
Jānis, pēc profesijas atslēdznieks, bija aktīvs sporta piekritējs, dalībnieks vienā no Rīgas futbola biedrībām, kā arī kaislīgs bokseris. Neskatoties uz sportiskām nodarbēm, Jānis bija arī kultūras piekritējs. Abi ar Emīliju dziedāja L.K.V.B. Čiekurkalna nodaļas korī. Un ne tikai korī, bet arī darbojās L.K.V.B. Čiekurkalna nodaļas drāmas trupā.
Jānis bija ne tikai sporta un kultūras mīļotājs, bet arī viens no labākajiem 10. Aizputes kājnieku pulka III. Strēlnieku bataljona ložmetēju rotas šāvējiem.
Pēc kara Jānis strādāja Čiekurkalna gaļas un konservu kombinātā, kā arī uzņēmumā “Rīgas audums”. Sportu viņš nebija aizmirsis un papildus saviem darba pienākumiem veica arī sporta tiesneša pienākumus. Tos viņš azartiski un apzinīgi pildīja kopā ar sievu Emīliju. Papildus Jānis piedalījās kādreizējās 10. pamatskolas, tad Rīgas 37. vidusskolas, tagad Rīgas Čiekurkalna pamatskolas būvniecības procesā.
Emīlija savas darba gaitas uzsāka Čiekurkalnā, strādājot frizētavā. Vēlāk viņa ilgus gadus nostrādāja Rīgas pilsētas dzīvokļu pārvaldē par pārvaldnieci. Kopā ar meitu Āriju Emīlija vairākkārtīgi piedalījās Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos.
Atgriežoties vēl senākā pagātnē, nedaudz par Emīlijas vecākiem. Emīlija Ozoliņa, dzimusi 1876. gadā, un Dāvids Ozoliņš 19. gs. pēdējā desmitgadē dzīvoja Valmierā. Diemžēl astoņi no viņu vienpadsmit bērniem mira, nesasniedzot viena gada vecumu. Emīlijai un Dāvidam piedzima arī dvīņi Roberts un Rihards, kuri agrā bērnībā kopā ar māsu Emīliju un vecākiem pārcēlās uz dzīvi Kazaņā, cariskajā Krievijā, kur izauga un ieguva izglītību. Taču Dzimtenes alkas tos veda atpakaļ. Dzīves pēdējos gadus viņi pavadīja Teikas un Čiekurkalna rajonā.
Roberts un Rihards 2. Pasaules kara laikā cīnījās divās pretējās frontēs. Viens gāja bojā Lādogas ezerā, otrs cieta no Padomju varas represijām 1949. gadā.
Jāņa vecāki Kārlis uz Zelma Birkhāni dzimuši Bīriņu pagastā, taču dzīvi vadīja Rīgā, Čiekurkalnā. Saskaņā ar senu leģendu Kārļa Birkhāna tēvs vai vectēvs bija aktīvs kāršu spēlmanis. Diemžēl vienā no tādām azartiskām spēlēm viņš zaudēja savas īpašuma tiesības uz “Čūsku muižu” Limbažu apriņķī.
